Vienotības Rīgas saraksta līdere Sarmīte Ēlerte sola, ka cilvēku ierosinātās idejas tiks izmantotas savas programmas pilnveidošanai un konkrētai rīcībai pašvaldības darbā. Šāda vietne, kā uzskata Vienotības politiķi, veicinās pilsonisko līdzdalību un modernu pilsētas pārvaldību.
Daudzi ierosinājumi aicina uzlabot satiksmi Rīgā un piedāvā idejas sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošanai. Piemēram, Edgars Brokāns ierosina ierobežot bezmaksas braukšanu, Rīgā dzīvojošajiem pensionāriem izdalot e-talonus, kas ļautu katru mēnesi divas diennaktis braukt bez maksas. Pārējā laikā, kā ierosina Brokāns, pensionāriem nepienāktos papildus atlaides. Viņš arī ierosina noteikt Rīgas Satiksmes maksas autostāvvietu darba laiku darba dienās no 9:00 līdz 17:00. Pašlaik tas ir no 8:00 līdz 20:00.
Savukārt Rīgas mēra amata kandidāte Ēlerte ierosina ieviest stundas biļeti sabiedriskajā transportā. "Daudzviet pasaulē ir izplatīta stundas biļete sabiedriskajā transportā, kas dod iespēju ar vienu biļeti stundas ietvaros neierobežoti izmantot pilsētas sabiedrisko transportu," raksta Ēlerte. Viņasprāt, ieviešot šādu iespēju, pārvietošanās sabiedriskajā transportā tiktu padarīta gan ērtāka, gan lētāka.
Aizvien vairāk rīdzinieku uz darbu dodas ar velosipēdu, uzsver Krišjānis Liepiņš, tāpēc viņš ierosina uz Rīgas maģistrālajām ielām izveidot atsevišķas riteņbraucēju joslas. Normunds Bišmanis norāda, ka, ikdienā pārvietojoties ar kājām regulāri nākas sastapties ar Rīgas satiksmes transportlīdzekļu vadītājiem, kuri neievēro ceļu satiksmes noteikumus, piemēram, brauc pie sarkanās gaismas.
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars ierosina atļaut labā pagrieziena veikšanu krustojumos arī pie sarkanās gaismas – tas, viņaprāt, padarītu satiksmes plūsmu ātrāku: "Protams, krustojumos, kur gājēju un transporta plūsma to pieļauj." Viņš raksta, ka šāda prakse ir lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu.
Kāda cita vietnes apmeklētāja aicina padarīt Rīgas Pasažieru termināli par Eiropas pilsētas cienīgu ostu, kā arī sakārtot krastmalu tā, lai, iebraucot Rīgā ar kuģi, no ostas ar prieku varētu doties kājām gar Daugavu uz vecpilsētu. "Civilizētu ostu" piemērus varot redzēt, piemēram, Tallinā un Helsinkos. Kaspars Staškevičs ierosina izveidot ūdens sabiedriskā transporta līnijas Daugavā līdzīgi kā Hamburgā. Tas varētu savienot Daugavas krasta līniju no tālākā Ķengaraga gala līdz pat Bolderājai.
Krišjānis Liepiņš aicina atjaunot Rīgas domes pretkorupcijas komiteju, jo Birokrātijas apkarošanas centrs ir apliecinājis mazspēju cīņā ar sistemātisko korupciju Rīgas domes struktūrās. Viņš arī ierosina pretkorupcijas vadību uzticēt opozīcijai. Kāds cits rīdzinieks aicina cīnīties ar "spēļu zāļu sērgu". "Latvija un īpaši Rīga ir nosēta ar spēļu zāļu vietām. Tas ir bizness, kurš būtu, ja ne aizliedzams, tad izceļams uz Rīgas nomali, lai katram nenobriedošam cilvēkam, ejot pa Rīgas centru, nebūtu iespēja kļūt par atkarībnieku, un nospēlēt savu un savas ģimenes dzīvi un naudu," raksta Kristaps.
Neparastu ideju piedāvā Kristians Bušs, rakstot, ka Rīga ir sadalīta 58 apkaimēs – katrai apkaimei no Rīgas budžeta varētu iedalīt konkrētu summu, par kuras izietojumu lemtu apkaimes iedzīvtoāju, balsojot internetā. Tādējādi iedzīvotāji tiktu iesaistīti savas pilsētas attīstības plānošanā. Krišjānis Liepiņš vēlas, lai katram Rīgas domes deputātam tiktu noteikta atbildība par vienu Rīgas apkaimi.
Tā kā Dzegužkalna parkā Rīgas pašvaldība vairākkārt ieguldījusi aptuveni 100-200 tūkstošus latu, raksta Arvīds Dinijs Deģis, varētu iet tālāk, likvidējot dzeršanas vietas uz soliņiem, krūmos un zālājos, ierīkojot kafejnīcu ar panorāmas logiem, no kuriem pavērtos skats uz Vecrīgu un Rīgas Pasažieru ostu. Aleksejs Loskutovs (V) uzskata, ka tā vietā, lai tērēto rīdzinieku naudu grandioziem bērnudārzu projektiem, varētu apzināt esošos un, kur teritorija un ēku plānojams ļauj, būvēt piebūves vai papildstāvus papildus grupiņu izvietošanai.
Sarmīte Ēlerte arī ierosina ieviest apliecību daudzbērnu ģimenēm un mazturīgiem iedzīvotājiem, kas sniegtu iespēju apmeklēt daļēji vai pilnībā apmaksātus kultūras pasākumus.
Savukārt Uldis aicina Vienotību mācīties atzīt arī oponentu saimniekošanas spējas, it sevišķi, ja tas norit godprātīgi, un novērtēt ar atzinību tos labos darbus, ko tie paveikuši. Viņš ierosina nemēģināt nomainīt varu jelkādās pozīcijās tikai dēļ tā, ka partija vēlas tur redzēt savus "ielikteņus". "Mācieties pienācīgi, ar labu vārdu un arī pienācīgu materiālo devumu atalgot tos, kas ar savu ieguldījumu veicina izaugsmi neatkarīgi no partijas piederības."