"Tajās pašvaldībās, kurās ir veiktas izglītības sistēmas reformas, skolu tīkla sakārtošana, ir tiešām nozīmīgs algu pieaugums, un to skolotāji jūt. Protams, ka ir pašvaldības, kurās nekas nav darīts. Tur ir problēmas - algu pieaugums ir, bet nav tik liels," teica Reirs.
Viņš arī norādīja, ka parasti Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ik gadu saņēma vidēji 30-40 miljonu eiro jaunu līdzekļu, bet šajā budžetā ir 169 miljoni eiro, no kuriem vismaz divas reizes vairāk nekā iepriekš novirzīts skolu pedagogiem.
Vienlaikus Reirs atzīmēja, ka Budžeta komisijā tiks detalizēti analizēts, kāpēc pie divas reizes lielāka finansējuma, "tiek sacelta šāda ažiotāža", Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) paziņojot par iespējamu pedagogu streiku aprīļa beigās.
Reirs norādīja, ka šāda rīcība nekādā veidā nesekmē tālākas reformas izglītības sistēmā, īstenojot skolu tīkla sakārtošanu, kā arī bremzē izmaiņas mācību saturā.
Jau ziņots, ka, nesaņemot no valdības un nozares ministrijas skaidru solījumu pildīt pedagogiem dotos solījumus un novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai, LIZDA arodbiedrības padome ar balsu vairākumu nolēma dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai regulējumā iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi. Ja tas netiks izdarīts, 24.aprīlī ar vērienīgu protesta gājienu tiks sākts visas Latvijas pedagogu streiks.
Pēc LIZDA vadītājas Ingas Vanagas skaidrotā, šobrīd lielākā problēma ir, ka ministrija piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem.
Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist IZM paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija jāapstiprina valdības sēdē.
Vienlaikus IZM atgādina, ka 2023.gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi - papildu piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.
Tāpat valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro.
Tāpat ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim.