No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.
Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.
Ministrs sarunas laikā ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku atzīmēja, ka ieviestās sankcijas parāda Latvijas tautsaimniecības vairāku sektoru atkarību no Krievijas, kas liek mums domāt par nepieciešamību piesaistīt investīcijas šo sektoru pārorientācijai uz rietumu tirgiem. Investīciju piesaistē būtiska ir finanšu sektora spēja kreditēt uzņēmējdarbību, investoru uzticība Latvijas finanšu sektoram un Latvijas starptautiskā reputācija.
Reirs atzina, ka savulaik 2018.gadā ASV izteiktie nopietnie pārmetumi pret "ABLV Bank" par finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem, kā arī norādes uz sistēmiskiem trūkumiem, investorus dara piesardzīgus. Tādēļ Latvijai šobrīd būtu nozīmīgs ASV puses vērtējums ieviestajām būtiskajām reformām, jeb finanšu sektora "kapitālo remontu", kas ir novērsušas tajā laikā minētos trūkumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmā.
Vizītes ietvaros delegācijas pārstāvji sniedza detalizētu informāciju par konkrēti paveikto finanšu sektora sakārtošanā kā arī "ABLV Bank" pašlikvidācijā - bankai ir atņemta licence, notiek kontrolēts un neatgriezenisks bankas pašlikvidācijas process, ko uzrauga kontrolējošās iestādes, kā arī par tiesību aizsardzības iestāžu veiktajiem un plānotajiem pasākumiem "ABLV Bank" saukšanai pie atbildības.
Akcentējot "ABLV Bank" pašlikvidācijas neatgriezeniskumu, Reirs ASV pusei apliecināja, ka Latvijas interesēs ir saņemt ASV puses redzējumu par veikto reformu ietekmi uz iepriekš identificētajiem sistēmiskajiem trūkumiem.
Reira ieskatā šo uzlabojumu novērtējums no ASV puses sniegtu impulsu kopējās Latvijas tautsaimniecības tālākai attīstībai, izaugsmei, un investīciju piesaistei, vēl jo vairāk, ņemot vērā patreizējo ģeopolitisko situāciju.
Lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg" jūnija sākumā ziņoja, ka Latvijas valdības pārstāvji cenšas pārliecināt ASV regulatorus samazināt uzraudzību likvidējamajai bankai "ABLV Bank".
"Bloomberg" rakstīja, ka Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē aprīlī Vašingtonā Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) personīgi esot lūdzis ASV Finanšu ministrijas amatpersonas atcelt plānotās sankcijas pret "ABLV Bank". Uzraudzības prasību samazinājums ļautu vairot investīcijas un četrus gadus pēc banku sektora satricinājuma sākuma atjaunot Latvijas finanšu sistēmas labo reputāciju.
"Mēs teicām Finanšu ministrijai, ka vēlamies sākt šo procesu, saprotot, ka tas nav vienas dienas process," Reirs teicis intervijā Rīgā. "Ceru, ka virzīsimies uz priekšu, lai to atceltu, un mēs to arī esam nopelnījuši," "Bloomberg" citē Latvijas finanšu ministra teikto par sarunām ar ASV regulatoru.
Reirs klāstījis, ka ASV Finanšu ministrijas vēršanās pret "ABLV Bank" izraisījusi bankas noguldījumu aizplūšanu un ir ietekmējusi investīcijas.
Finanšu ministrs norādījis, ka ASV lēmums varētu būt saistāms ar kādas Eiropas bankas, kuras nosaukumu Reirs neatklāja, izvēli neienākt Latvijas tirgū.
"Tas nepalīdzēs nevienai institūcijai vai cilvēkiem," viņš uzsvēris, piebilstot, ka ierobežojumu atcelšana ir "nepieciešama valsts drošībai, finanšu drošībai un ekonomikas drošībai".
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) un labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) nesenās vizītes laikā runājuši par ASV Finanšu ministrijas noteikto ierobežojumu atcelšanu, Eglītis apliecinājis LTV.
ASV Finanšu ministrija nav atsaukusies "Bloomberg" aicinājumam sniegt komentārus.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".