Pavasarī Nekā personīga devās uz austrumu robežu, lai apskatītu tiltus, kas pār pierobežas uz upēm uzbūvēti uz robežsargu takas. Pārsteidzoši bija tas, ka tilti uz Baltkrievijas robežas izmaksāja četras reizes dārgāk nekā tādi paši uz Krievijas robežas. Jau tobrīd raidījuma žurnālisti novērojuši, ka pie Krievijas robežas takas ierīkošanai izzāģēti lietas koki, kuru tālākais liktenis nav izsekojams.
Darbi uz Krievijas robežas šogad jāpabeidz. 12 metru platās robežstigas iztīrīšana grūti pieejamās vietās ir viens no pēdējiem darbiem, ko tagad veic robežas būvētāji.
Gada sākumā robežjoslas tīrīšana sākās Ciblas novada Līdumnieku pagastā.
Maija beigās Iekšējās drošības birojs un Dabas aizsardzības pārvalde pamanīja, ka nomaļā vietā gar robežu izcirsta nevis 12, bet 50 un vietām pat 80 metru plata josla.
Lielākajā daļā platību aizvākti celmi, zeme uzfrēzēta un nolīdzināta. Vērtīgākie zāģbaļķi aizvesti, palikušas tikai dažas kaudzes ar mazvērtīgu malku. Nav žēloti arī aizsargājamos dabas liegumos augošie koki, par kuru nociršanu paredzēta kriminālatbildība.
Gulbju Platpirovas dabas liegumā īpaši aizsargājamā purva mežu biotopā robežas ierīkotāji izcirtuši ap trim hektāriem meža. Nocirsto koku vecums te bijis ap 170 gadiem.
"Par notikušo, protams, tika paziņots valsts policijai, pēc neilga laika ieradās policijas amatpersonas, kas veica viņu kompetencē esošas procesuālas darbības. Šeit strādāja tas meža izvedējs, tajā ierašānas brīdī, kad mēs bijām. No traktortehnikas vadītāja tika paņemts paskaidrojums, ko viņš te dara. [..] Viņš ir paņemts strādnieks, ko viņam dod, to viņš izpilda," raidījumam atklāja Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors Ivars Leščinskis.
Plašie izcirtumi ir labi redzami satelīta attēlos. Kur pirms gada bija biezs mežs, tagad redzami gaiši klajumi. Tādi gar Krievijas robežu stiepjas piecu sešu kilometru garumā. Vietām joslas platums ir divdesmit metri, vietām – līdz septiņdesmit un pat astoņdesmit metriem. Vienā tā galā ir robežas ierīkotāju nopostītais dabas liegums.
"Lieguma robežas bija zināmas, jo mums ir kolēģe gājusi kopā ar robežsardzi, tieši gatavojot atzinumus un viedokli par robežas uzturēšanu, līdz ar to teikt, ka nebija zināms, īsti korekti nebūtu. Otrkārt, aizsargājamo teritoriju robežas ir arī teritoriju plānojumos un meža dienesta reģistrā un citās datu bāzēs," norāda Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Pēc kadastra datiem mežs izcirsts sešus kilometrus garā un 30 līdz 80 metrus platā pierobežas zemes gabalā. Tā platība pēc dokumentiem ir 15 hektāri, taču Valsts zemes dienestā skaidro, ka dabā tas var būt krietni lielāks, jo zemes gabals nav uzmērīts un reģistrēts zemesgrāmatā. Līdz 2015. gadam tas bijis pašvaldības īpašumā, taču rezervēts paredzamajai robežas iekārtošanai. Pašvaldība pirms divdesmit gadiem noteikusi lietojuma mērķi – valsts aizsardzības nozīmes objektu apbūve. Šī iemesla dēļ tur augošais mežs nekad nav vērtēts. Eksperti aptuvenu nocirsto koku vērtību var noteikt pēc satelīta attēliem un blakus esošā meža.
"Tā pieticīgi rēķinot, ņemot vērā, ka tā ir Latgale un ostas ir tālu, kopējā vērtība varētu būt šajā pierobežas joslā 244 650 eiro," izcirstās koksnes vērtību lēš SIA Forest Mentor mežsaimniecības eksperts Kristaps Kalvāns.
Uzņēmuma Forest Mentor eksperts summu aprēķināja, pieņemot, ka nocirsti 30 hektāri meža un tas pārdots par zemāko cenu. Patiesībā summa varētu būt pat pusmiljons.
Tā kā pašvaldība zemi savulaik atzinusi par apbūvējamu, meža ciršanai nav nepieciešams Meža dienesta saskaņojums. Ārpus meža augošu koku ciršanai jāprasa atļauja pašvaldībai.
Robežsargi uzskata, ka viņiem atļauja nevienam nav jāprasa un arī aizsargājamais mikroliegums nebija saglabājams. Tā neesot uzskatāma par meža ciršanu, bet par apauguma novākšanu robežjoslā. Tieši šajā zemes gabalā josla esot platāka, nekā ierastie 12 metri, jo robeža iet pa strautu.
"Ja ir sauszemes robeža, tad absolūti nav šaubu par robežas platumu, kas ir noteikts - 12 metri. Tā ir sauszemes robeža. Kas ir saistīts ar robežupēm, strautiem, kanāliem, ir tā mērīšanas īpatnība, ka robežas joslas platībā arī tiek ieskaitīts tas zemes gabals, kas atrodas zem ūdens, vai no krots," komentē Valsts robežsardzes priekšieka vietnieks Juris Martukāns.
Martukāns stāsta, ka robežsardze uzkrājusi nepilnus tūkstošus kubikmetru koksnes. Šis apjoms iegūts četru gadu laikā no visas 276 kilometrus garās robežjoslas. Tas ir vismaz četrreiz mazāk, nekā pēc Nekā personīga pieaicinātā eksperta aprēķiniem nocirsts pierobežas zemes gabalā Ciblas novada Līdumnieku pagastā.
Kur palikusi pārējā koksne, robežsargi nezinot.
Valsts kontrole sākusi revīziju par robežsardzes un Iekšlietu ministrijas rīcību ar austrumu robežas iekārtošanai paredzētajiem vairākiem desmitiem miljonu.
trusis nejaukais
senču ols
no Jūrmalas