Latvijā Krievijas vecuma pensijas saņem ap 7000 pensionāru. Krievija tās aprēķina reizi trijos mēnešos. Tā fiksē rubļa kursu pret eiro, un attiecīgo naudas summu pārskaita Latvijas sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Aģentūra pensijas katru mēnesi pārskaita saņēmējiem. Pēdējo reizi Krievija naudu skaitīja novembrī. Tobrīd rubļa vērtība pret eiro bija samazinājusies par 15 procentiem.
Baiba Felsberga Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve radījumam norādīja, "ka, piemēram, tāda vidēja lieluma pensija, skatījāmies, kur pensija mēneša summa 153 eiro bijuši augustā, tad novembrī summa, ko viņš saņem, ir 129 eiro."
Krievijas pensiju likums daudziem šķita pievilcīgs - piemēram, sievietes pensijas var saņemt jau no 55 gadu vecuma. Vēl līdz šī gada vasarai par vienu un to pašu stāžu līdz 1990.gadam lielāka bija kaimiņvalsts pensija. Tāpēc daudzi Latvijas nepilsoņi pensiju dēļ pieņēma Krievijas pilsonību. Vēl pavasarī uz šādas rīcības izdevīgumu norādīja arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Pēc Nekā personīga rīcībā esošās informācijas, vīlušies Krievijas pensionāri jau sāk interesēties par iespējām atgriezties pie Latvijas pensijām. Taču tas ir iespējams vienīgi tad, ja viņi kļūst par pilsoņiem - kārto valodas eksāmenu un naturalizējas. Iegūt nepilsoņa statusu Latvijā viņi vairs nevar.
"Uzreiz pateikšu, ka par nepilsoni neviens vairs nevar kļūt, tikai var kļūt par Latvijas pilsoni, tikai ar nosacījumu, ja šis Krievijas pilsonis Latvijā ir nodzīvojis pastāvīgi piecus gadus," norāda Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs, piebilstot, ka tas nozīmē, ja cilvēks ir ieguvis Krievijas pilsonību divus gadus atpakaļ, viņam vēl jānodzīvo trīs gadi, lai būtu pilni pieci gadi pastāvīgi nodzīvoti Latvijā.
Krievijas palīdzību gaidīt nav pamata. Kā atzina Vešņakovs, Krievijas likumi neparedz segt valūtu svārstību radītos zaudējumus. Taču pensijas indeksēšot atbilstoši gada inflācijai un to prognozē deviņu procentu apmērā.