Šogad aprit desmit gadi, kopš Cūkmens, rūpēs par kārtību mežā, bija savācis vismaz septiņpadsmit tūkstošus parakstu, lai Latvijā ieviestu PET pudeļu depozīta sistēmu. Parakstus viņš iesniedza toreizējam vides ministram Raimondam Vējonim. Taču nekas nenotika.
Pēc Cūkmena aktivitātēm sekoja vēl vairāki mēģinājumi sistēmu ieviest. 2010.gadā vides aktīvisti savāca vēl 500 parakstus, taču ierēdņi un politiķi tālāk par diskusijām netika. 2013.gadā Vides un reģionālās attīstības ministrs Sprūdžs Saeimā iesniedza likuma grozījumus. Taču tie tur arī palika. 2014.gada beigās par Vides un reģionālās attīstības ministru kļuva Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības. 2015.gadā ministrija paziņoja, ka par depozīta sistēmu ir jāaizmirst, tā ir dārga, atkritumu nešķirošanas problēmu nerisina - tā nepalīdzēšot samazināt uz izgāztuvēm noglabāšanai aizvesto atkritumu daudzumu. Igaunija depozīta sistēmu ieviesa jau 2005.gadā, Lietuva pagājušajā gadā. Latvijā tikmēr atkal savākti desmittūkstoš parakstu ierosinājumam sistēmu tomēr ieviest.
Līdz šim galvenais pretarguments pudeļu depozīta sistēmai bija, ka uzņēmēji un pašvaldības ir ieguldījušas miljonus dalītajā atkritumu vākšanā, kad iedzīvotāji paši bez atlīdzības sašķiro atkritumus. Tieši tur esot nākotne. Tagad tas ir mainījies, nākotne esot depozīta sistēmā.
Trīs dienas pirms gadumijas Vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards paziņoja, ka pudeļu depozīta sistēma būs. Jau pēc diviem gadiem iedzīvotāji varēšot pudeles un bundžas nodot, nevis mest miskastē.
Pēc ministra publiski teiktā var noprast, ka drīzumā jau par nepieciešamajām izmaiņām likumos varēs spriest Saeimas komisijas. Tikai jāuzspodrina likumu grozījumi, kas Saeimā glabājas jau no iepriekšējā, 2014.gada mēģinājuma. Toreiz, vienā no pēdējām 11.Saeimas sēdēm, tos no darba kārtības ierosināja izslēgt Nacionālās apvienības deputāti un Lolita Čigāne. Tagad atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju vada Gerharda partijas biedrs Romāns Naudiņš (NA).
Arī viņš Nekā personīga sacīja, ka sistēmas ieviešanu atbalsta. Pēkšņais Nacionālās apvienības optimisms nu aizrāvis arī citu ilggadēju Tautsaimniecības komisijas deputātu, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Ingmāru Līdaku. Viņš šajā jautājumā ir ļoti svārstīgs, jo pirms desmit gadiem bija par depozīta sistēmu, pērn intervijā Latvijas radio teica, ka ir pret, tagad atkal par, tikai ar daudziem nosacījumiem.
"Šobrīd man ir pamats domāt, ka šis varbūt ir tāds pamatots sabiedrības vēlmē, šobrīd sabiedrības vairākums acīmredzot saredz depozīta sistēmu kā vienīgo panaceju atbrīvot grāvjus no PET pudelēm, nu es saredzu, ka šis var būt ir tāds politisks pirmsvēlēšanu lēmums, ja, kuram var būt ekonomiskas sekas," norāda Līdaka.
Līdaka bažījas, ka cietēji var izrādīties mazās lauku bodes, kas nespēs nodrošināt taras pieņemšanu. Tāpat, izņemot ārā vērtīgāko, kas atkritumos ir – PET pudeles un skārdenes, cena celsies pārējās mēslu masas apstrādei.
Bažīgi par negaidīto Vides un reģionālās attīstības ministrijas aktivitāti ir dzērienu ražotāji. Pirms desmit gadiem vairums no viņiem bija pret depozīta sistēmas ieviešanu. Taču 2013.gadā viņi savas domas mainīja un parakstīja apņemšanos depozīta sistēmas ieviešanu īstenot kopā ar ministriju. Tagad ražotāji atkal ir skeptiski.
"Mūsu viedoklis, ražotāju viedoklis ir nogaidošs. Mēs labprāt paskatītos gadu divus, kas notiek Lietuvā, jo viņu tirgus ir līdzīgāks Latvijas kā igauņu, jo igauņiem lielveikalu ir daudz vairāk," sacījusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Viņasprāt, ir neloģiski papildus esošajai dārgajai šķirošanas sistēmai veidot vēl vienu dārgu, kas attieksies tikai uz 10 procentiem no visiem atkritumiem. Par to būs jāmaksā patērētājiem.
"Viena dzēriena vienība sadārdzināsies vispirms patērētājam par šiem desmit centiem, un tad vēl par operatora izmaksām, kas, kā mēs aplēsām, tie būtu četri eiro centi kā Lietuvā plus PVN, tad tie varētu būt 15 centi. Tātad katra iepakojuma vienība sadārdzināsies par 15 centiem, un savukārt atgūt varēs 10 centus. Tāda tā loģika!" norāda Šure, kritizējot ministrijas teikto.
Par nepārliecinošajām Vides un reģionālās attīstības ministrijas stratēģijas maiņām saduguši ir arī atkritumu apsaimniekotāji, kas, paļaujoties uz esošo atkritumu savākšanas kārtību, vēl nesen investējuši šķirošanas iekārtās. Tagad viņu bizness ir apdraudēts.
"Mēs pirms diviem gadiem piesaistījām Eiropas finansējumu 1,2 miljonus un uzbūvējām sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu pie Liepājas Grobiņā, noslēdzām līgumu uz desmit gadiem, kur mums jāsašķiro konkrēts apjoms ar otrreiz izmantojamajiem materiāliem. Ja ņemam šo depozītu sistēmu, tad ir skaidrs, ka daļa no šiem derīgajiem materiāliem tiks novirzīta depozīta sistēma, līdz ar to ir jautājums par to ko un kā darboties tālāk rūpnīcā," savu nepatiku neslēpj SIA "Eko Kurzeme" izpilddirektors Andris Karlsons.
Nacionālās apvienības koalīcijas partneri vēl nav noformulējuši viedokli, vai atbalstīs ieceri ieviest pudeļu depozītu. Gaida konkrētus likumu projektus. Pašvaldībās viedokļi ir atšķirīgi, taču uzreiz nē neviens nesaka. Valsts prezidents Raimonds Vējonis ideju atbalsta konceptuāli.
Gerhards var rēķināties ar šai idejai vienmēr uzticīgo vides draugu atbalstu, konceptuālu “jā” no prezidenta un Cūkmena svētību.
Vides un reģionālās attīstības ministrija lēš, ka pudeļu depozīta sistēmas ieviešana izmaksās 30 miljonus eiro. To būs jāsedz patērētājiem, valsts naudu neieguldīs.
jautājums
Jonj
par pudeļu depozītu