Raidījums: Brocēnu domes darbinieki, iespējams, piesavinājušies 100 000 eiro pašvaldības naudu

Par atklāto, iespējams, noziedzīgo rīcību laika periodā no 2009. līdz 2015. gadam Valsts kontrole (VK) informējusi Ģenerālprokuratūru.

Pašvaldības nauda bez jebkāda pamatojuma dota visdažādākajos amatos strādājošajiem. De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka vismaz 39 darbiniekiem nepilnu sešu gadu laikā pārskaitīti kopumā vairāk nekā 100 000 eiro, bet gandrīz puse no šīs summas - vismaz 48 000 eiro - pašvaldības galvenajai grāmatvedei Guntai Biljardei.

Naudas ņēmēji apgalvo, ka lūguši aizdevumus, un daļēji tie jau ir atmaksāti, taču pašvaldībai nav tiesības tādus izsniegt. Turklāt nauda pārskaitījumi slēpti zem vārdiem "darba alga", "darba algas avanss", "saimnieciskajiem darījumiem".

Piemēram, autovadītājs pērn vismaz reizi mēnesī, pārvedot skaidru naudu no vienas vietas uz otru, paturējis sev pa 20 eiro. Citā gadījumā ar zināmu regularitāti naudu prasījusi arī domes deputāte Maija Golubeva (LZS).

"Es ņēmu aizdevumu veselības uzlabošanai, jo man bija problēmas ļoti lielas ar veselību. Man vajadzēja naudiņu, es palūdzu [bijušajam Brocēnu novada mēram Arvīdam] Mētera kungam, paldies viņam par to, ka viņš man ļoti izlīdzēja. Par studijām meitai maksāju," skaidroja Golubeva.

Bijušais Brocēnu novada mērs, domes deputāts Arvīds Mēters (LSDSP) norāda, ka "principā, es zināju par vienu personu, kurai atļāvu izsniegt, jo tur bija ļoti traģiska situācija, kad viņai to naudiņu steidzīgi vajadzēja". Uz raidījuma jautājumu, vai zināja, ka šādi naudu aizdot nedrīkst, Mēters atbild: "Zināju, bet nu tas bija tāds viens gadījums."

Uz virknes dokumentu ir gan bijušā mēra Mētera, gan pašreizējās domes priekšsēdētājas Solvitas Dūklavas (LZP) paraksti. Arī pati Dūklava šādi saņēmusi pašvaldības naudu. Papildus algai Dūklavai pērn aprīlī izmaksāti 500 eiro, bet jūlijā vēl 400 eiro.

"Ja galvenais grāmatvedis man saka, ka var paņemt. Man tā situācija bija tāda, ka man vajadzēja, bet šī nauda ir atmaksāta un, ja man būtu kāds pateicis, ka to nedrīkst vai tas ir algas apmērā, es to nemūžam nebūtu darījusi," teica Dūklava.

Daļu summas Dūklava atmaksāja neilgi pirms Valsts kontroles revīzijas pašvaldībā. Uz "de facto" norādi, ka tas šķiet aizdomīgi, jo viņa zināja, ka tuvojas Valsts kontroles pārbaude, Dūklava atzīst, ka "informācija bija". Jautāta, vai zināja, ka pārkāpj likumu, Dūklava atbild: "Varbūt, jā."

Galvenai grāmatvedei Biljardei darbs esot uzteikts, taču viņa esot paņēmusi "slimības lapu", tāpēc pašvaldība nevarot viņu atlaist. Tiesa, pērn oktobra beigās pašvaldības vadītāja lūdza uzrakstīt galvenajai grāmatvedei Biljardei paskaidrojumu, taču jau decembrī grāmatvedi apbalvoja ar pateicības un atzinības rakstu par ilggadīgu darbu un apzinīgu pienākumu veikšanu. Turklāt svētkos viņa saņēmusi arī papildu naudu, norāda raidījums.

Valsts kontrole par iespējamajiem noziegumiem vērsusies Ģenerālprokuratūrā, bet Finanšu ministrija (FM) uzraudzīs, lai pašvaldība sakārtotu savu grāmatvedību. FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare atzīst, ka "tas ir tiešām kliedzošs gadījums".

Par domes priekšsēdētājas atstādināšanu no amata var lemt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā to darīs pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes būs devušas savu slēdzienu. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes lietvedībā atrodas kriminālprocess pēc Krimināllikuma 318.panta. 1. daļas par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, un 179.panta 3.daļas par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā. Maksimālais sods ir brīvības atņemšana līdz pat desmit gadiem.

Aizdomās turētās personas statuss kādai no personām pagaidām nav piemērots, informē De facto.