Šogad LVĢMC veica nozīmīgu Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētu projektu- lai noteiktu radioaktīvās vielas radona koncentrāciju dzeramajā ūdenī visā Latvijas teritorijā.
Pētījumā secināts, ka radona koncentrācija it visur Latvijā ir normas robežās – no 0.1 līdz 21.7 Bq/l. Lielākā koncentrācija 40 Bq/l tika konstatēta Madlienā. Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām pieļaujamais radona līmenis dzeramajā ūdenī ir 100 Bq/l.
Projekta ietvaros apsekojot lielākos ūdens apgādes uzņēmumus visā Latvijā, gada garumā tika ievākti un analizēti ūdens paraugi. Pētījumā secināts, ka radona koncentrācija it visur Latvijā ir normas robežās, taču iegūtie rezultāti tiks izvērtēti un lemts par turpmāko rīcību - vai vajadzēs šajās vietās veikt monitoringu.
“Viens no galvenajiem radona avotiem ir zemes dzīles. Konkrētās teritorijas ģeoloģiskā uzbūve nosaka risku radona paaugstinātai koncentrācijai, kas var apdraudēt arī cilvēku. Dabiski radons rodas no kristāliskā pamatklintāja iežiem vai nogulumiežiem, piemēram, māla. Tas ir iežos esošā urāna sabrukšanas ķēdes produkts. Tie ir dabiski procesi, kas rodas dabiskā veidā. Kādas ir iespējas radiācijai no zemes dzīlēm nonākt līdz augšējiem slāņiem, ir atkarīgs no zemes garozas plaisām. Līdzko tiek veikts jauns dzeramā ūdens ieguves urbums, radona līmenis ir jānovērtē arī Latvijā, jārēķinās, ka zemes uzbūve dažādās vietās ir atšķirīga un urbumi iet dažādos dziļumos. Lielāka iespējamība, ka augstāks radona līmenis būs dziļākā urbumā," saka LVĢMC Informācijas analīzes daļas vadītāja Anta Jantone.
Paralēli šim pētījumam LVĢMC katru gadu radiācijas monitoringa ietvaros mēra radioaktivitāti dzeramajā ūdenī Rīgā, Baldonē un divās vietās Daugavpilī.