Lai uzklausītu vadošo radio nozares pārstāvju viedokli par iespēju ieviest Latvijā digitālo radio apraidi, KM, piedaloties Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, organizēja diskusiju ar lielākajiem nozares dalībniekiem - Latvijas Radio, "Radio SWH", "Eiropas hitu radio", "Radio Skonto", "Radio StarFM", kā arī radio tehniskās infrastruktūras uzturētājiem - VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VAS "Elektroniskie sakari" un Satiksmes ministriju.
NEPLP pagājušā gada 27.janvārī, pēc diskusijām ar nozari, pieņēma lēmumu neatbalstīt ciparu skaņas zemes apraides digitālās radio apraides standartā ieviešanu Latvijā laika periodā no 2023. līdz 2027.gadam, kas ir galvenais nozarei saistošais lēmums. Tomēr tehniskās infrastruktūras uzturētāji saistībā ar radio apraides attīstību uztur diskusiju par digitālās radio apraides ieviešanu.
Digitālās radio apraides ieviešana ietvertu dažādu pasākumu kopumu, tostarp būtu jāizveido tehniskā infrastruktūra raidīšanai, būtu jāveic pakāpeniska iedzīvotāju FM radio aparātu nomaiņa uz digitālās radio apraides uztvērējiem. Ieviešot digitālo apraidi, tiku atrisināta trūkstošo FM frekvenču problēma, kā arī uzlabota radio skaņas un citu pakalpojumu kvalitāte.
Radio nozares pārstāvju vairākums nule organizētajā sanāksmē noraidīja digitālās radio apraides ieviešanas nepieciešamību, vēršot uzmanību uz vairākiem riskiem, piemēram, augstās ieviešanas izmaksas. Tūlītēja pāreja tikai uz digitālo apraidi nav iespējama, līdz ar to jāuztur paralēli gan digitālā radio apraide, gan FM.
Tāpat nozares pārstāvji uzsver, ka Latvijas autoparks nav tik jauns, lai digitālā radio apraide būtu plaši pieejama automašīnās. Iedzīvotājiem arī būtu jānomaina esošie radio aparāti, kas var izraisīt auditorijas samazināšanos.
Pēc nozares pārstāvju paustā, raidorganizācijām jāveic investīcijas, lai pārietu no esošās infrastruktūras, kurā daudzu gadu garumā ir ieguldīts. Pastāv arī iespēja, ka radio tirgū ienāk dalībnieki, kuri ir ārpus Latvijas jurisdikcijas, kas varētu radīt nevienlīdzīgu situāciju attiecībā uz reklāmas izvietošanas nosacījumiem.
Nozares pārstāvju ieskatā, jaunu un neprognozējama skaita tirgus dalībnieku pieplūdums atstās negatīvas sekas uz reklāmas tirgu, kas kļūs sadrumstalotāks. Tāpat jau patlaban ar grūtībām tiek uzturēta radio uzņēmumu darbība, tirgus paplašināšana pozitīvu efektu uz radio programmu ilgtspēju nedos, uzskata KM.
Tāpat nozares pārstāvji pauda pārliecību, ka digitālā radio apraide jau ir tehnoloģiski novecojis risinājums, kurā patlaban investēt nav racionāli. Nākotne ir satura pieejamībā izmantot internetu un tā piedāvātās iespējas, kā arī FM raidītāju modernizēšana, lai uzlabotu gan efektivitāti, gan radio kvalitāti.
Kultūras ministra padomnieks mediju jautājumos Patriks Grīva uzsver, ka radio nozares tehnoloģiskā nākotne jāveido uz interneta bāzes, saglabājot FM skalu kā mugurkaulu. Jau šodien Latvijas un pasaules radiostacijas var klausīties viedierīču aplikācijās.
"Latvija pamatoti lepojas ar labu interneta pārklājumu un kvalitāti lielākajā valsts teritorijā, turklāt tas nemitīgi tiek attīstīts. Šobrīd raidorganizācijām svarīgi koncentrēties uz satura izplatīšanas pilnveidošanu digitālajā vidē, lai sasniegtu klausītājus tieši tur, kur tie uzturas," atzīst Grīva.
NEPLP sanāksmē pauda, ka līdz 2027.gadam nav plānotas izmaiņas attiecībā uz FM apraidi - tirgus dalībnieki ar to rēķinās un izmaiņas īsi pēc lēmuma pieņemšanas par FM apraides turpināšanu tiesiskā valstī nebūtu pieļaujamas. NEPLP pauda, ka, izsludinot konkursus jaunām frekvencēm, interese ir par esošo radio programmu apraides paplašināšanu, nevis jaunu programmu radīšanu.