Viņš uzsvēra, ka visiem cilvēkiem vajadzētu būt piekļuvei nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp preventīviem pakalpojumiem, ārstēšanai, zālēm un tamlīdzīgi.
Latvija veselības aprūpei atvēl krietni mazāk nekā kaimiņvalstis. Tomēr, ņemot vērā Latvijas ekonomisko attīstību, būtu iespējams medicīnai atvēlēt 5% no IKP, norādīja PVO pārstāvis. Arī ar esošo nodokļu sistēmu būtu iespējams veselībai atvēlēt vairāk, viņš norādīja. Šobrīd Latvija veselībai tērē aptuveni 3% no IKP.
Viņš skaidroja, ka lielākoties ekonomiski attīstītās valstis, kurām pieder arī Latvija, veselībai no valdības vispārējiem tēriņiem atvēl 14% no visiem budžeta ieņēmumiem. Tomēr Latvija veselībai atvēl tikai 9,8% no vispārējiem valdības tēriņiem, kas ir tāds pats līmenis kā, piemēram, Kirgistānā vai citās bijušajās PSRS valstīs.
PVO pārstāvis arī norādīja, ka Latvijā ir lieli pacientu līdzmaksājumi, kas palielina iedzīvotāju finansiālo neaizsargātību. Kopumā Latvijā 12,9% iedzīvotāju ir pakļauti riskam kļūt nabadzīgiem veselības aprūpei nepieciešamo izmaksu dēļ, norādīja Evetovits.
PVO ieskatā, palielinot finansējumu veselībai, var pasargāt iedzīvotājus finansiāli un arī veselības ziņā. Tāpat, samazinot pacientu līdzmaksājumus, situācija uzlabotos trūcīgajiem iedzīvotājiem un pensionāriem.
Evetovits aicināja Latviju palielināt finansējumu veselības aprūpei un norādīja, ka tā ir politiska izšķiršanās.