Tie mazie un vidējie uzņēmēji, kuriem aiz muguras nestāv apjomīgs ārvalstu kapitāls, visbiežāk spiesti pakļauties kroplai uzņēmējdarbības videi, kas diktē savus noteikumus. Eksperti izklāsta piemēru – ja kādas Vecrīgas kafejnīcas īpašnieks atteiksies no shēmošanas, pakļaus savu biznesu bankrota riskam, jo nevarēs vairs piedāvāt kafiju par to pašu cenu, par kādu tā tiek tirgota blakus kafejnīcās. Tā ir realitāte, ar ko sastapies teju katrs Latvijas uzņēmējs. Šādā veidā uzņēmēji kļūst par ķīlniekiem kontrolējošo iestāžu amatpersonu rokās, kas cita starpā saņem dāsnas prēmijas un piemaksas par sasniegumiem kārtējā uzņēmēja pieķeršanā vai sasniegumiem ēnu ekonomikas apkarošanā.
Fiktīvie darījumi
Nosacīti tā sauktās PVN shēmas var iedalīt vairākās grupās. Pirmā ir fiktīvi darījumi jeb shēmošana – tiek īstenota, lai iegūtu neuzskaitītus līdzekļus aplokšņu algu izmaksai vai uzņēmuma īpašnieka privātajām vajadzībām (netiek nomaksāts PVN, uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)). Fiktīvi darījumi tiek noformēti, lai preču iegādēs no Eiropas Savienības (ES) tiktu iekļauts fiktīvs starpniekuzņēmums, uz kuru tad arī tiek pārcelts PVN maksāšanas pienākums (pamatā zaudēts tiek PVN, jo šādā veidā uzņēmēja ieguvums ir konkurētspējas paaugstināšana uz nodokļu nemaksāšanas rēķina, tomēr jāsaprot, ka reālajā dzīvē uzņēmēji visu PVN starpību neuzdāvina pircējiem, bet daļu no tā izmanto kā savu personīgo ienākumu). Fiktīvu darījumu noformēšana notiek, lai nodrošinātu nepamatoti pārmaksātā PVN atmaksu jeb faktiski izkrāpšanu (runa nav par neiekasētiem nodokļiem, bet gan par mīnusu budžetam).
Dienas pieaicinātie nodokļu eksperti, analizējot datus, sniedz ieskatu un atklāj galvenās problēmas šajā nosacīti paralēli pastāvošajā ekonomikā.
Pastāvīgs duelis
Jomas speciālisti piekritīs, ka nodokļu plaisas aprēķināšana nav un nevar būt vienkārša. Tomēr katru lielu un sarežģītu lietu var padarīt saprotamāku, ja to sadala daudzās mazākās sastāvdaļās, līdz tās visas un katra atsevišķi kļūst saprotama, skaidro eksperti. Analīzes veikšanai arī tika izvēlēta šāda taktika, un par sākotnējo analīzes objektu tika izvēlēta pelēkās ekonomikas sastāvdaļa, ko plašākā sabiedrībā pazīst ar vārdu salikumu PVN shēmas.
Te mēs vispirms saprotam, ka runa ir par darījumiem, ko apliek ar PVN. Šā nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību būtiski ietekmē ne tikai darījuma veids un tajā iesaistītās preces un pakalpojumi, bet arī apstāklis, vai darījuma veicēji reģistrējušies ar PVN apliekamo personu reģistrā. Krāpšanās ar PVN iespējama tikai tad, ja uzņēmējs un viņa darījumu partneris reģistrēts kā PVN maksātājs. Arī legālajā saimnieciskajā darbībā reģistrēšanās PVN maksātāju reģistrā ir izdevīga un pat nepieciešama, jo dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, nevis to visos gadījumos reāli samaksāt.
Tas nozīmē – ja persona vēlas veikt krāpnieciskas darbības ar PVN, tai vispirms jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju. Savukārt VID, ja tas vēlas novērst vai apturēt krāpniecību PVN jomā, jāspēj efektīvi aizsargāt PVN maksātāju reģistru, lai tajā nenokļūtu fiktīvi uzņēmumi. Praksē tas nozīmē, ka noziedznieki nepārtraukti izdomā aizvien jaunus paņēmienus, kā apmuļķot VID un piereģistrēt kārtējo fiktīvo uzņēmumu kā PVN maksātāju, bet VID ļoti piepūlas, lai to nepieļautu. Piemēram, ja kāds šodien uz bezpajumtnieka vai citas valsts iedzīvotāja (visbiežāk Lietuvas un Baltkrievijas iemītnieka) vārda izveidos uzņēmumu un mēģinās to piereģistrēt PVN maksātāju reģistrā, sastapsies ar šķēršļiem, kam sekos VID lēmums par atteikšanos reģistrēt šo uzņēmumu kā PVN maksātāju. Savukārt tas, ko var izdarīt, ir uzņēmumu sākotnēji izveidot uz tāda cilvēka vārda, kas VID aizdomas neradīs, un to pārreģistrēt uz cita cilvēka vārda jau pēc PVN reģistrācijas apliecības saņemšanas.
No līdzīgiem gadījumiem izriet VID ikdienas centieni ne tikai nepieļaut šaubīgu uzņēmumu nonākšanu PVN maksātāju reģistrā, bet arī nepārtraukti monitorēt reģistrēto PVN maksātāju saimniecisko darbību un reaģēt uz aizdomīgām aktivitātēm. Kad VID būs atklājis aizdomīgu nodokļu maksātāju, tam maksimāli ātri jāveic nepieciešamie pasākumi PVN maksātāja statusa atņemšanai tiem fiktīvajiem uzņēmumiem, kuriem sākotnēji izdevies apmuļķot VID.
Dienas piesaistītie eksperti padziļināti pētīja no VID saņemto informāciju par PVN darījumiem, kas saistīti tieši ar šādiem apšaubāmiem PVN maksātājiem.
Fakts, ka VID un droši vien jebkuras citas valsts nodokļu administrācija nevar simtprocentīgi garantēt, ka PVN maksātāju reģistrā nenonāks neviens fiktīvs uzņēmums, padara šo uzdevumu visai sarežģītu. Ekspertu vērtējumā grūtības noteikti sagādās aktīvo (fiktīvo) PVN maksātāju identificēšana, jo tie dara visu maksimāli iespējamo, lai imitētu reālu saimniecisko darbību. Tomēr, ņemot vērā ievērojamo VID kapacitāti un nepārtrauktos centienus šādu maksātāju identificēšanā, var droši apgalvot, ka neviens fiktīvs uzņēmums PVN maksātāju reģistrā nepaliks mūžīgi.
VID neguļ
Dienas ekspertu lietotā metodoloģija balstīta uz izmantoto praksi PVN shēmās, kas paredz, ka uzņēmumi, kuri iesaistīti PVN shēmās, tiek izslēgti no PVN reģistra.
Izslēgšana no PVN reģistra un uzņēmuma likvidēšana notiek apzināti, kā mēdz teikt, "no miroņa parādus nepiedzīsi".
Tādējādi fiktīvo uzņēmumu identificēšana kļūst par ne tik sarežģītu uzdevumu, jo faktiski viss, kas vajadzīgs, ir iegūt datus par uzņēmumiem, kas noteiktā laika periodā veikuši imitētu saimniecisko darbību un izslēgti no PVN maksātāju reģistra pēc VID iniciatīvas, piemēram, "sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu", "sakarā ar nepatiesas informācijas sniegšanu PVN deklarācijā", "sakarā ar dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei" un līdzīgiem nopietniem iemesliem.
Eksperti vienlaikus norāda, ka praksē dažkārt var gadīties, ka par nodokļu likumdošanas pārkāpumiem kāds reālu saimniecisko darbību veicošs uzņēmums arī var nonākt līdz izslēgšanai no PVN maksātāju reģistra. Tomēr tas, visticamāk, notiks ar kādu mazo uzņēmumu, kam nav pieejami vajadzīgie resursi grāmatvedības uzturēšanai ideālā kārtībā, un, visticamāk, šāds lēmums par izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra būs uz laiku līdz attiecīgo problēmu novēršanai. Grūti iedomāties reālu saimniecisko darbību veicošu uzņēmumu ar simtiem tūkstošu vai pat desmitos miljonu eiro mērāmu apgrozījumu, kas kādā jaukā dienā pārstāj iesniegt PVN deklarācijas, atzīmē eksperti.