2014.gadā no pasažieru pārvadāšanas tika iekasēti 17,5 miljoni eiro. Pēdējo piecu gadu laikā pasažieru skaits ir samazinājies par 15%, kas gan esot skaidrojams arī ar sabiedriskā transporta izmantotāju skaita kritumu, jo samazinās kopējais iedzīvotāju tirgus.
Lubāns skaidroja, ka, tā kā būtiskākie kritēriji, kas neapmierina pasažierus, ir cena un brauciena laiks, tad uzņēmums plānojis pievērst uzmanību tieši šiem diviem kritērijiem, plānojot arī biļešu atlaides. Jau tagad vilciena biļešu cenas esot par 5% līdz 10% lētākas nekā konkurējošiem transporta veidiem. Mēnešbiļetes esot pat par 30% lētākas.
Plānots arī palielināt vilcienu piepildījumu no 50% līdz 60%.
Visvairāk uzmanības tikšot veltīts pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai, kas dzelzceļa izmantošanai varētu piesaistīt lielāku skaitu ikdienas braucēju.
Piesaistītā konsultējošā uzņēmuma Ernst&Young (EY) vadības konsultāciju nodaļas direktors Nauris Kļava skaidroja, ka uzņēmuma darbība balstās uz regulārajiem pasažieriem, kas izmanto pakalpojumus ikdienā. Turpmāk uzņēmums vairāk pievērsīsies Pierīgas iedzīvotājiem, jo šis reģions ir labvēlīgākā situācijā un ir iespējas piesaistīt klientus. Tāpat iespējas esot arī Vidzemes un Zemgales reģionā. To varot panākt gan ar uzlabotu kustības sarakstu, biļešu politikas maiņu, gan lielāku tīrību, ko par svarīgu kritēriju norādījuši pasažieri. Tāpat būtisks esot arī kopējais komforta līmenis un WI-Fi pieejamība.
Kā ziņots, PV 2015.gada pirmā ceturkšņa pārskata periodu noslēgusi ar 148 712 eiro peļņu, kas bijis iespējams, pateicoties uzņēmuma izmaksu samazinājumam. Attiecīgo periodu pirms gada uzņēmums noslēdza ar 2,3 miljonu eiro zaudējumiem.
2015.gada pirmā ceturkšņa PV neto apgrozījums bija 14 946 224 eiro, kas ir par 752 101 eiro vairāk nekā 2014.gada pirmajā ceturksnī. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir samazinājušās par 1 625 198 eiro, un to kopsumma pirmajā ceturksnī sasniedza 14 202 860 eiro.
Kopējais pasažieru veikto braucienu skaits 2015.gada pirmajā ceturksnī bija par 3,4% mazāks nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Atsevišķās līnijās, piemēram, Rīga-Skulte, Rīga-Rēzekne un Rīga-Daugavpils, braucienu skaits ir palielinājies.