Tāpat apsūdzība celta Jurkjānes vīram - zvērinātam advokātam Jurim Jurkjānam, kuram apsūdzība celta par nepatiesu liecību sniegšanu.
Skaidrojot lietas apstākļus, Leja norādīja, ka šī gada 10.jūlijā - vienu dienu pirms sava amata termiņa noslēguma - Kalnmeiers vairākus virsprokurorus informēja, ka pret konkrētu rajona prokurori ir sākts kriminālprocess. Starp virsprokuroriem, kas dzirdēja šo informāciju, bijusi arī Jurkjāne.
Kādu laiku pēc šīs sanāksmes Jurkāne, izmantojot publiski pieejamo informāciju, centusies pārbaudīt, vai notikusi šāda prokurora aizturēšana, taču nekonstatēja, ka šāds fakts būtu publiski zināms. Vēl pēc neilga laika Jurkjāne par šo faktu informējusi savu laulāto, kurš šo informāciju nodeva tālāk savai kolēģei.
Kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saņēmis informāciju par iespējamo informācijas noplūdi, Jurkjāns tika uzaicināts uz biroju liecinieka statusā. Viņam izskaidrotas tiesības, tostarp neliecināt pret sevi vai savu laulāto, taču viņš no tām atteicies un sniedzis liecības. Pratināšanas laikā Jurkjāns esot sniedzis nepatiesu informāciju, proti, ka viņš neesot informēts par uzsākto kriminālprocesu pret prokurori un ka neesot šādu informāciju izpaudis tālāk.
Prokuratūra, pārbaudot lietas faktiskos apstākļus, nolēmusi celt apsūdzību abiem Jurkjāniem.
Jautājumā par Kalnemeiera atbildību prokuratūrai esot nepieciešams veikt papildu pārbaudi. Leja uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka skaidrojamo apstākļu loks nav liels, nolemts procesu atsevišķi nesadalīt.
Leja uzsvēra, ka KNAB izmeklētāji līdz šim nav savākuši pietiekošus pierādījumus, lai varētu desmit dienu laikā izšķirt, vai informācijas sniegšana virsprokuroriem par uzsākto kriminālprocesu ir vērtējama kā prettiesiska vai noziedzīga. Līdz ar to šie apstākļi vēl tiks pārbaudīti vienotajā kriminālprocesā.
Leja norādīja, ka ne izmeklētāja, ne prokurors nav konstatējuši, ka Kalnmeiers šo informāciju būtu izpaudis ar nolūku traucēt kriminālprocesu. Kalnmeieram gan lietā vēl aizvien saglabājas aizdomās turētā statuss.
Pēc preses brīfinga noslēguma Leja izvēlējās neatbildēt uz žurnālistu jautājumiem, atsaucoties uz to, ka noticis ir preses brīfings, nevis preses konference. Attiecīgi viņš atbildēja tikai uz precizējošiem jautājumiem par teikto, atsakoties no plašākas informācijas sniegšanas, piemēram, kādi aspekti vēl jāizvērtē attiecībā uz Kalnmeiera atbildību.Jau vēstīts, ka KNAB 4.augustā rosināja Lejas vadītajai nodaļai par neizpaužamu ziņu izpaušanu sākt kriminālvajāšanu pret Kalnmeieru un Jurkjāni. Reaģējot uz lietu, pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns pieņēma lēmumu par virsprokurores atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas.
Leja lietas uzraugošā prokurora vārdu patlaban neatklāja, lai netraucētu amatpersonai pieņemt objektīvu lēmumu. Viņš pieļāva, ka pēc lēmuma pieņemšanas prokuroram būs jāskaidro savs lēmums, tad viņa vārds kļūs publisks.
Latvijas Televīzija iepriekš, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka KNAB Kalnmeieru rosina apsūdzēt saistībā ar informācijas noplūdi krimināllietā, kurā iesaistīta Jelgavas prokuratūras prokurore Zinaīda Egle un kurā KNAB izmeklē kukuļņemšanas organizēšanu, kukuļnemšanu un neizpaužamu ziņu atklāšanu.
11.jūlijā noslēdzās Kalnmeiera ģenerālprokurora pilnvaru termiņš, savukārt viņa vietā stājās jaunais ģenerālprokurors Stukāns.
Jūlijā kļuva zināms, ka KNAB lietvedībā ir kriminālprocess par kukuļņemšanas organizēšanu, kukuļņemšanu, uzkūdīšanu izpaust neizpaužamas ziņas un neizpaužamu ziņu izpaušanu. Birojā iepriekš norādīja, ka tajā ir "iesaistīta prokuratūras amatpersona".
Patlaban publiski zināms, ka lietā iesaistīta Jelgavas prokuratūras prokurore ir Egle. Viņa ir atstādināta no pienākumu pildīšanas, jo viņai piemērots drošības līdzeklis - aizliegums pildīt pienākumus.
pievienota 8.rindkopa