Krīze Ukrainā un Krievijas spēka demonstrējumi arī pie mūsu valsts robežas atklāj riska faktorus, kas liekot domāt par pretgaisa spēku modernizāciju. To, ka tā ir viena no Latvijas aizsardzības attīstības plānu prioritātēm, Dienai apstiprināja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Lai varētu uzlabot drošības situāciju Latvijā, garantijas par finansējuma palielināšanu aizsardzības spēkiem no valsts augstākajām amatpersonām sagaida Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība), kurš šajās dienās Vašingtonā piedalās Nacionālās drošības forumā. "Krievija ir zaudējusi kaimiņu uzticību un nekautrēsies izmantot militāru spēku," Dienai telefonintervijā sacīja Pabriks, pēc kura domām, Baltijas valstīm būtu jālūdz lielāka NATO klātbūtne Baltijas reģionā, kā arī jāaicina palielināt patruļlidmašīnu skaitu Baltijas gaisa telpas aizsardzībai. Bijušais aizsardzības ministrs uzsvēra, ka būtiska nozīme ir arī tam, ka Briselē notiek konsultācijas saskaņā ar NATO līguma 4. pantu, kas paredz apspriest jautājumus, kuri ietekmē alianses dalībvalstu teritoriālo nedalāmību un drošību.
Diena.lv jau vēstīja, ka pēc valdības sēdes premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem sacīja, ka papildus ir nepieciešami 10 miljoni eiro, lai palielinātu aizsardzībai paredzēto finansējumu no 0,91% no iekšzemes kopprodukta (IKP) šogad līdz 0,92% nākamgad. Valdības veidošanas laikā koalīcija vienojās šā gada budžetā neveikt grozījumus. Aizsardzības ministrs Vējonis budžeta pieņemšanas brīdī vēl bija opozīcijā un par to nav balsojis, taču viņam nav pieņemama vidēja termiņa trīs gadu budžetā redzamā lejupejošā tendence, kas nosaka, ka nākamgad finansējums aizsardzībai samazinās jau līdz 0,87% no IKP. "Mums ir jāpanāk, lai šī līkne būtu augšupejoša," sacīja Vējonis.
Plašāk lasiet Ināras Egles rakstā Prioritāte - pretgaisa aizsardzība trešdienas, 5.marta, laikraksta Diena 4.-5.lpp.!