Priekšroka vietējai pārtikai?

Lai arī Eiropas Savienība (ES) radīta ar mērķi nodrošināt brīvu preču, pakalpojumu un kapitāla kustību, vairāk vai mazāk slēpts vietējo uzņēmumu protekcionisms nav retums.Pēdējais skaļais piemērs ir Rumānijas prezidenta parakstīts likums, kas nosaka to, ka valsts lielveikalu plauktos vietējo piena, gaļas produktu, dārzeņu un citu pārtikas preču īpatsvaram jābūt vismaz 51%. Jautājums, vai šis likums ES ietvaros vispār spēs darboties, paliek atklāts, jo ir pretrunā ar ES normatīvajiem aktiem. Tomēr tas nenozīmē, ka protekcionisma tēma zaudē aktualitāti, sevišķi tāpēc, ka Eiropas ekonomiskā izaugsme aizvien turpina klibot. Jāuzsver gan, ka t. s. vecajās ES valstīs protekcionisms ir daudz rafinētāks nekā iepriekšminētajā Rumānijas piemērā, kas paguvis izsaukt rezonansi arī Latvijā.Saistībā ar Rumānijas noteiktajiem pārtikas tirdzniecības ierobežojumiem Dienai Zemkopības un Ekonomikas ministrijās izdevās noskaidrot, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) ES dalībvalstu vidū aizliegti importa un eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzīgu iedarbību. Minētā prasība nodrošina brīvu preču kustību vienotajā ES tirgū. Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Pārtikas nozares nodaļas vadītāja vietniece Līga Sējāne stāsta, ka tādējādi pārtikas produkti, kas ražoti vai importēti vienā no ES dalībvalstīm, var bez kādiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem tikt pārdoti jebkurā citā dalībvalstī. Jautāta, vai arī Latvija būtu gatava limitēt minimālo vietējās produkcijas īpatsvaru tirdzniecības iestādēs, ja to dara citas valstis, ZM pārstāve skaidro, ka Latvijai, tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, ir saistošas ES līgumos noteiktās prasības, tajā skaitā arī attiecībā uz aizliegumu realizēt tieša valsts atbalsta un protekcionisma pasākumus.Vienlaikus LESD 36. pants neliedz dalībvalstīm noteikt importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, ja tie ir pamatoti ar vispārīgiem, ar ekonomiku nesaistītiem apsvērumiem (piemēram, sabiedriskā drošība). Šādas atkāpes no vispārējā principa ir precīzi jāinterpretē, un ES dalībvalstis savstarpējā tirdzniecībā nedrīkst šādus pasākumus izmantot kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus. "Ja nav pamatojuma ierobežojumiem ārvalstu preču tirdzniecībai saskaņā ar LESD 36. panta izņēmuma gadījumiem, tad prasība tirgot noteiktu vietējo un ārvalstu produkcijas īpatsvaru tirdzniecības iestādēs ir diskriminējoša un nesamērīga, kas veido pretrunu ar ES vienotā tirgus pamatprincipiem," teic Sējāne.Ja Latvijas uzņēmēji sastopas ar citu ES dalībvalstu iestāžu prettiesiskiem lēmumiem, kas paredz eksporta kvantitatīvos ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kas cita starpā izpaužas patvaļīgā diskriminācijā pret Latvijas uzņēmumiem, tad var vērsties Ekonomikas ministrijā (EM). EM skaidro, ka tās rīcībā ir vairāki mehānismi radušos problēmu risināšanai. Piemēram, ES pamatprincipu pārkāpumus un radušās problēmas ir iespējams risināt ar Eiropas Komisijas izveidotu SOLVIT centru tīkla palīdzību - neformālā ceļā. Ja neizdodas problēmu atrisināt neformālā ceļā, tad EM var palīdzēt sagatavot un iesniegt oficiālu sūdzību Eiropas Komisijai, kura var uzsākt pārkāpuma procedūru pret konkrēto ES dalībvalsti. Tāpat EM radušos problēmu var izrunāt politiskajos dialogos, tiekoties ar augsta līmeņa pārstāvjiem ES dalībvalstīs un ES institūcijās.No veikalnieku teiktā izriet, ka daudzām pārtikas preču grupām tādi ierobežojumi kā Rumānijā nemaz nebūtu nepieciešami, jo pircēji tāpat dod priekšroku vietējai produkcijai, turklāt arī kvantitatīvo ierobežojumu ieviešana būtu visai sarežģīta.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 26.jūlija, numurā!