Visu pasauli ir satraucis Austrālijas mežu ugunsgrēku lielais un postošais apmērs. Tajā pašā laikā šādi ugunsgrēki Austrālijā notiek katru gadu. Vai pašlaik ir vērojamas kādas anomālijas, un vai lielais posta apmērs ir viena no klimata izmaiņu izpausmēm?
Austrālija atrodas tādā klimata joslā, kurai raksturīgas relatīvi augstas gaisa temperatūras. 2019. gads bija viens no siltākajiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē, un nokrišņu Austrālijā bija samērā maz. Tie ir objektīvie apstākļi. Tajā pašā laikā Austrālijas iedzīvotāji nav darījuši neko vai darījuši nepietiekami, lai šādas ugunsgrēku katastrofas novērstu. Šajā valstī ir izplatīti eikaliptu meži, kas būtībā ir pirogēnās sukcesijas ekosistēma, kas nozīmē, ka šī ekosistēma attīstās ugunsgrēku un degšanas rezultātā. Ja šie eikaliptu meži būtu pienācīgi apsaimniekoti, neļaujot tiem tik plaši attīstīties, piemēram, tiktu savlaicīgi plānveidā veikta kontrolēta dedzināšana, tad pašlaik ugunsgrēku apjomi nebūtu tik milzīgi. Jāņem vērā, ka ugunsgrēkus spēcīgākus padara tieši šie pāraugušie eikaliptu meži un eikaliptu eļļa, kas strauji uzliesmo, notiek eksplozija, spēcīga vēja rezultātā attīstās uguns virpuļviesuļi. Šajā gadījumā es negribētu vainot tikai klimatu, līdzatbildīgs ir arī cilvēks, kas nav pietiekami šos eikaliptu mežus apsaimniekojis. Turklāt jāņem vērā, ka Austrālija ir viena no pasaulē vadošajām valstīm akmeņogļu eksportā, tās tiek sūtītas uz Ķīnu, kur tiek izmantotas rūpniecībā, piemēram, elektrības ražošanā u. c. Tādējādi varētu teikt, ka Austrālijas valdība neko nav darījusi, lai solidarizētos ar pārējām pasaules valstīm klimata politikas pasākumu īstenošanā un siltumnīcefekta gāzu emisiju globālajā samazināšanā. Akmeņogļu eksports veicina Austrālijas iedzīvotāju labklājību, un šajā aspektā ir saprotams, ka tas būtu neizdevīgi. Tajā pašā laikā tam ir negatīva ietekme uz globālo klimatu.
Vai pašlaik saistībā ar klimata svārstībām mēs runājam par normāliem procesiem, kādi, ja skatāmies 1000 gadu periodā, ir bijuši vienmēr, vai ir pamats runāt par anomālijām?
Globālā sasilšana reāli pastāv un dabisko klimatisko apstākļu ciklisko svārstību dēļ (kuru cēloņus joprojām droši nezinām) jau ir vairākkārt atkārtojusies, tāpat kā globālā atdzišana. Ja salīdzina klimatiskos apstākļus, kādi ir dominējuši lielākajā daļā ģeoloģiskā laika, jāsecina, ka vidējā temperatūra ir bijusi par 10 grādiem augstāka nekā pēdējos divos miljonos gadu. Vismaz ģeoloģiski jaunākajā laikā (aptuveni pēdējie 10 000 gadu) pastāv klimatiskās svārstības, kas izraisa globālu temperatūras pazemināšanos aptuveni pēc katriem 2000–2500 gadiem. Šo periodisko klimatisko svārstību cēlonis tiek saistīts ar Saules radiācijas daudzuma izmaiņām. Rodas nopietnas pārdomas, vai tagad notiekošais temperatūras kāpums un vienlaikus arī CO2 daudzuma pieaugums atmosfērā skaidrojams tikai ar cilvēku saimnieciskās darbības intensifikāciju, kas, kā liecina novērojumu dati, ļoti krasi palielinājusies tikai pēc 1950. gada? Klimats veidojas Saules radiācijas un atmosfēras cirkulācijas, vulkānisma, kā arī dažādu daudzu citu faktoru ietekmē. Galvenais faktors, kas ietekmē klimatu un visus minētos procesus, ir uz Zemes saņemtais siltums no Saules starojuma. Ja Saules plankumu skaits un solārā radiācija ir lielāka, tad iesilst arī pasaules okeāns un klimats kļūst siltāks. Piemēram, ja Atlantijas okeānā Golfa straume kļūst siltāka, tad attiecīgi ziemas mēneši Latvijā ir siltāki, piemēram, šoziem, kad dominē cikloni, kas nes siltas un mitras gaisa masas. Ziema sāksies tad, kad no Arktikas ieplūdīs aukstās gaisa masas, un šoziem, visticamāk, tas būs ar nobīdi uz pavasara sākumu un pavasari, kad varētu aktivizēties ''polārie virpuļi''. Par klimata vidējiem rādītājiem, piemēram, gaisa temperatūru, ir pieņemts runāt pēdējo 30 gadu laika griezumā. Ja mēs šo laika nogriezni pagarinām un skatāmies ģeoloģiskajā laika periodā, tad pirms aptuveni 415–316 miljoniem gadu tagadējā Latvijas teritorija, ko klāja siltās un ar zivīm bagātās devona laika perioda jūras, atradās ekvatoriālajā joslā. Ja mēs skatāmies 10 000 gadu laika periodā, tad Latvijā bijuši gan daudz karstāki, gan aukstāki periodi. Pēdējie ledāji Latvijā atkāpās pirms aptuveni 10 000 gadu, un kopš tā laika gaisa temperatūra ir pastāvīgi paaugstinājusies. Laikā, kad pašreizējā Rīgas teritorija atradās zem ūdens un šeit bija Litorīnas jūra (aptuveni pirms 7500–4500 gadiem), vidējā gaisa temperatūra bija par 2–2,5 grādiem augstāka nekā pašlaik. Šāds gaisa temperatūras pieaugums tuvākajos 100 gados Latvijā tiek prognozēts atbilstoši ANO Starpvaldību paneļa klimata pārmaiņu jautājumos izstrādātajiem scenārijiem, bet mēs redzam, ka šāda gaisa temperatūra jau ir bijusi bez rūpnieciskās darbības. Ja runājam par vikingiem, tad tie bija kolonizējuši Grenlandi un Fēru salas, un Grenlandē (angliski Greenland – zaļā zeme) nebija ledāju, un vikingi tur nodarbojās ar lopkopību, kas vairs, vai drīzāk vēl, nav iespējama. No 1400. līdz 1850. gadam Saules plankumu skaits samazinājās, Grenlandē klimats mainījās, kļuva vēsāks, attīstījās ledāji, un vikingi bija spiesti to pamest. Īpaši no 1500. līdz 1900. gadam iestājušies visbargākie apstākļi – iezīmējās ''mazais ledus laikmets''. Mūsdienu klimats atbilst silto viduslaiku klimatam, kurā it kā esam atgriezušies. Protams, te zināma līdzatbildība ir arī cilvēkam un tā radītajai antropogēnajai slodzei uz dabas ekosistēmām. Tomēr ir arī citi ar cilvēku nesaistīti faktori, piemēram, procesi okeānos, vulkānisms u. c. Golfa straume būtiski ietekmē klimatu Ziemeļeiropā, jo bez tās zemi klātu ledāji. Jāņem vērā, ka pasaules okeāni absorbē CO2. Var novērot, ka Grenlandē kūst ledāji un Atlantijas okeāna ziemeļu daļā atbrīvojas plašas auksta ūdens masas, tas nozīmē, ka pretēji globālai sasilšanai kļūst vēsāks Grenlandes dienvidu daļā un Islandes apkārtnē, kā rezultātā var mainīties ciklonu trajektorijas. Turklāt CO2tiek vairāk absorbēts un labāk šķīst relatīvi vēsākā ūdenī. Būtisks faktors ir arī vulkānisms, kuru mēs nevaram nedz ietekmēt, nedz prognozēt. Piemēram, Islandes vulkāna izvirdums var ietekmēt klimatu vairākus gadus. Tā ka klimata svārstības ietekmē daudzi un dažādi faktori.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 22. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Krējums Saldais
klimats un nauda
VVZ