"Ir sākts kriminālprocess par iespējamo krāpšanu, saņemot atbalstu - Eiropas Savienības līdzekļu izlietojumam vairākos projektos. Kriminālprocess pagaidām ir uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas: Noziedzīgie nodarījumi pret īpašumu. Un ar kriminālprocesā noteiktām metodēm tiks vākti pierādījumi, pētīti materiāli," saka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.
LLU 2017. un 2018.gadā ieguva Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu - kopumā pusotru miljonu eiro (1 475 829 eiro) trim inovāciju projektiem. Projektu vadītāja bija LLU rektore Irina Pilvere. Pērn rudenī jau tika pabeigts pētījums, kā no Baltijas jūras zivīm iegūt malto masu un to izmantot dažādos produktos. Bet šogad vēl turpinās divi pētījumi par ātri pagatavojamu zivju produktu radīšanu, kā arī par anšovu produkcijas analoga radīšanu no Baltijas brētliņām.
Inovatīvās zivju produkcijas radīšanai LLU kā pakalpojumus sniedzēju nolīga SIA ISB. Līgumi ar ISB paredz, ka šai firmai aizies vairāk nekā pusmiljons eiro (533 710 eiro) jeb vairāk nekā trešdaļa no visas inovāciju projektiem atvēlētās naudas.
Tās īpašnieks tobrīd bija Mihails Kočņevs. Raidījums atklāja, ka Kočņevs saistīts ar firmām, kas valstij palikušas parādā visai ievērojamas nodokļu summas. Notikušais tiek izmeklēts vairākos Finanšu policijas uzsāktos kriminālprocesos, tostarp - par izvairīšanos no nodokļu nomaksas vairāk nekā 27 miljonu eiro vērtībā. "Šie uzrēķini ir audita veicēju slimīgās iztēles auglis," raidījumam saka Kočņevs.
Viņam pieder arī viens procents daļu zivju pārstrādes uzņēmumā Piejūra (šobrīd nosaukums mainīts). Tā pārstāvji kopā ar biedrību Zaļākai pasaulei iniciēja pētījumu veikšanu. Tiesa gan - radītie produkti ražošanā nav ieviesti.
Kočņevs atzīst, ka, inovāciju projekti ir ienesīgi, lai arī pirmajā no tiem viņi pārmaksājuši par atsevišķām pozīcijām. Kočņevs to sauc par kļūdu. Policija un fondu uzraugi parasti pievērš īpašu uzmanību pārlieku dārgām izdevumu pozīcijām, jo aiz tām var slēpties arī iespējami pārkāpumi.
LTV raidījums informē, ka pēc žurnālistu intereses ne vien ierosināts kriminālprocess, bet notikušas arī vairākas izmaiņas saistībā ar projektu norisi.
Pērn, 3.decembrī uzraugošajai iestādei - Lauku atbalsta dienestam, paziņots, ka Pilvere vairs nav projekta vadītāja. Pilvere gan projektos turpināja piedalīties kā pētniece. Par darbu ar šiem projektiem viņa pērn atlīdzībā saņēmusi piecus tūkstošus eiro.
Savukārt SIA ISB dažas nedēļas pēc sižeta parādīšanas mainīja īpašnieku un amatpersonas. Kočņeva starp viņiem vairs nebija. Firmu pārdevis. Kā vienu no iemesliem tagad nosauc bankas atteikumu ar viņu sadarboties. Jaunajiem īpašniekiem viņš šobrīd sniedzot konsultācijas un kārtojot grāmatvedību.
Pirmais projekts ir pabeigts, bet abos pārējos universitāte steigusi labot, kas vēl labojams. Ar uzņēmumu ISB noslēgtas papildu vienošanās. Tagad universitāte pirms rēķinu apmaksas veiks zinātnisko ekspertīzi SIA ISB iesniegtajiem pirmā posma darba rezultātiem, kā arī izvērtēs pakalpojuma tirgus cenu.
Tiesa, uz jautājumu, vai pēc raidījuma projektiem pievērsta papildu uzmanība, LLU rektore Pilvere atbild: "Jā, mēs esam pārvērtējuši. Katrā ziņā mēs saprotam to, ka to, kas bija projektā paredzēts un to ko no mums pieprasa zivrūpniecības nozare - veidot jaunus produktus, tā ir mūsu universitātes unikālā joma, kur sadarbībā ar nozari mēs gatavojam jaunos produktus. Līdz ar to mēs neredzam, ka tur vajadzētu būt problēmas."
čekas ziņotāja sieva
Ilgtspējīgāsinerģija
Udo Ulbergs