Policija: Bedrainas ielas autovadītājos rada spriedzi un neveicina kopējo satiksmes drošību

VP pārstāvis atgādināja, ka ielu un ceļu infrastruktūra ir viens no trim galvenajiem nosacījumiem labai satiksmes drošībai, lai gan ceļu seguma uzturēšana nav VP atbildības joma.

Policija gan neapkopo informāciju par to, cik bieži ielu seguma sliktais stāvoklis ir bijis iemesls satiksmes negadījumiem. Ja autovadītājam nav brīvprātīgās apdrošināšanas un spēkrats tiek sabojāts, iebraucot bedrē, tad viņam negadījuma fakts ir jānostiprina ar policijas protokolu. Tas nozīmē, ka uz šādu maznozīmīgu negadījumu VP ir jāizbrauc un jātērē savu resursi, kurus labāk būtu atvēlēt būtiskākiem satiksmes drošības uzraudzības pasākumiem, skaidroja Krapsis.

Viņš pieļāva, ka Rīgas reģionā šādu negadījumu ir pietiekami daudz, taču Krapsim nebija informācijas, vai iebraukšana bedrē vai izvairīšanās no bedres pēdējos gados ir iemesls arī smagiem negadījumiem.

"Katrā smagā satiksmes negadījumā policijas eksperti vērtē tā iemeslus, taču viens gan ir skaidrs, ka bedrainas ielas autovadītājos rada spriedzi, nervozitāti un vēlēšanos pārkāpt satiksmes noteikumus, piemēram, pārkārtojoties," viņš uzsvēra. Tāpat viņš pieļāva, ka autovadītājiem, izbraucot uz labāka autoceļu seguma pēc tam, kad braukts pa bedrainu ceļu, var rasties vēlēšanās pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu, lai ātrāk nokļūtu galamērķī.

Ņemot vērā minēto, VP varot tikai publiski aicināt ielu un ceļu uzturētājus, to īpašniekus sakārtot problemātiskākos ielu posmus.

Jau ziņots, ka līdz ar biežām gaisa temperatūras svārstībām pēdējās dienās ievērojami pasliktinājies Rīgas ielu stāvoklis un uz brauktuvēm izveidojušās dziļas bedres, kurās daudzi autovadītāji sabojājuši savus spēkratus.

Tikmēr Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins paziņojis, ka neraugoties uz līdzekļu trūkumu, ik gadu Rīgas ielās līdz maijam visas bedres ir aizlāpītas. Pēc viņa teiktā, ik gadu bedru lāpīšanai Rīgas ielās tiek iztērēti aptuveni divi miljoni eiro, taču, lai pēc iespējas ātrāk uzlabotu ielu kopējo stāvokli galvaspilsētā, šim mērķim vajadzētu atvēlēt vismaz septiņus līdz astoņus miljonus eiro gadā.