Jāatzīst, ka nemaz nav tik viegli atrast kādu, kurš būtu gatavs un kompetents runāt par visu situāciju ar plūdu apdraudēto Latvijas aizsargdambju saimniecību, jo atbildība par to, kā izrādās, ir ļoti sadrumstalota. Tas netraucē visu šo saimniecību turēt labā kārtībā? Cik saprotu, tad esošo aizsargdambju uzturēšanu un rekonstrukciju par Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzfinansējumu veic gan jūsu pārstāvētā Zemkopības ministrijas kapitālsabiedrība Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi attiecībā uz valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām, gan pašvaldības, kuru īpašumā ir pašvaldību nozīmes meliorācijas sistēmas. Savukārt plūdu risku teritoriju izvērtēšanu veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kapitālsabiedrība Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Savukārt Ekonomikas ministrija vairāk atbild par būvniecības tiesisko regulējumu un caur sev padoto Būvniecības valsts kontroles biroju arī par hidrotehnisko būvju drošumu, nemaz nerunājot par Latvenergo saimniecībā esošajām lielajām HES, kurām ir tieša ietekme uz ūdens līmeni Daugavā.
Tā ir. Un Ekonomikas ministrija atbild ne tikai par HES, Būvniecības valsts kontroles birojs par būvniecību kopumā ar ietekmi uz pašvaldību būvvaldēm, kas tomēr ir zem VARAM. Savukārt Zemkopības ministrija atbild par meliorācijas sistēmām lauksaimniecības virzienā, bet par plūdu riskiem atbildīga VARAM. Un šīm trim ministrijām būtu jānāk kopā, lai šos jautājumus vairāk vai mazāk sakarīgi varētu risināt. Bet tagad viens kaut ko padara no vienas puses, otrs no otras, trešais no trešās, un trūkst tādas kopsakarības. Varbūt tādēļ mums īsti neiet.
Vēl jau mums tagad nāk klāt arī ceturtā ministrija – Klimata un enerģētikas ministrija –, kuras nosaukumā pat ietverta norāde uz tiešu saistību ar šo problēmu.
Es īsti vēl nepārzinu šīs jaunās ministrijas funkcijas un ko tā darīs. Droši vien, ka klimata izmaiņas ir tieši saistītas ar plūdu riskiem, kuri, kā mēs šoziem jo īpaši redzam, stipri atšķiras no tiem plūdiem, kādi bija pirms daudziem gadiem. Tagad plūdi notiek jau ziemas periodā un ir, ja tā var teikt, kaitīgāki nekā pavasara plūdi, jo ir ilgstošāki. Ziema ir silta, ja gaisa temperatūra turas ap nulli, ledus un ūdens masa nekūst un netiek uz priekšu, vižņi ir sablīvējušies pie Jēkabpils, un nav, kas tos izkustina, bet paši viņi tik drīz droši vien neizkusīs.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 18. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!