Neizpratni par situāciju pauž Salacgrīvas novada izpilddirektors Kaspars Ķemers, kurš uzsver, ka Tūjas pludmale tiekot regulāri uzkopta un pretēji iespaidam, kas varētu rasties no izskanējušās informācijas, atkritumos šī atpūtas vieta negrimst. Amatpersona gan sarunas brīdī ar Dienu vēl nav informēta, ka "Tūjas pludmalei šogad nav noveicies ar to, ka tajā kādu romantisku pikniku bija ieturējuši ar individuālu stulbumu apveltīti ļaudis, kas ugunskuru bija izrotājuši ar 360 naglām. Ignorēt to nevarēja, tāpēc beigās tā arī sanāca", kā bloga ierakstā portālā lsm.lv atklāj ekspedīcijas Mana jūra 2015 pārstāve Elīna Kolāte - viena no aktīvistu grupas, kas 34 dienās mērojusi ap pustūkstoti kilometru visas Latvijas jūras robežas garumā.
Pārgājienā notika atkritumu vienību skaitīšana simt metru platā joslā konkrētās pludmalēs, kas izvēlētas jau pirms trim gadiem, "lai varētu korekti salīdzināt rezultātus gadu no gada". Kolāte Dienai skaidro, ka pludmaļu tīrības noteikšanas metodika balstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas ieteikumos: "Protams, 360 naglu var šķist strīdīgs jautājums - galu galā tās neliecina neko ne par apsaimniekošanu, ne par piesārņojumu no jūras. Pirmajā relīzē nebija sīkāka paskaidrojuma par Tūju, jo sīkāka paskaidrojuma nebija ne par vienu pludmali - tika doti "pliki" skaitļi." Viņa atzīst, ka, izpildot monitoringu, dažreiz rodoties šaubas, vai skaitīt, piemēram, šādus naglu kalnus, tomēr tik un tā pieturas pie bezkompromisa uzstādījumiem: "Šīs naglas tajā laikā reāli atradās tieši monitoringa laukumā - tas ir fakts. Turklāt naglas nav nekāds joka atkritums." Kolāte uzsver, ka arī iepriekšējos gados Tūja, kas ir viena no trim Salacgrīvas novada oficiālajām pludmalēm, bijusi piesārņotāko starpā, un tas nozīmējot, ka "pašvaldībai mēdz būt problēmas ar pludmales tīrību".
Gada sākumā spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, un lielākā daļa pludmaļu pārgāja vietvaru valdījumā, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas paspārnē palikušas vien dabas un nacionālo parku dabas liegumos, kā arī ainavu aizsardzības zonās esošās pludmales. Tas nozīmē, ka tagad piejūras liedagi ir attiecīgo pašvaldību saimnieciskuma spoguļotāji, un kārtība tām jānodrošina par saviem līdzekļiem, jo valdība neatbalstīja valsts budžeta naudas piešķiršanu šim mērķim. VARAM gan atzīmē, ka papildu ienākumus apsaimniekošanas vajadzībām pašvaldības var gūt, iznomājot pludmales vasaras kafejnīcām.
Varētu šķist, ka bagātākās piejūras pašvaldības, kuru pludmalēs ir liels tirdzniecības nojumju un arī atpūtnieku blīvums, vairāk gādā par komfortu pludmalēs. Dienas izpēte liecina par pretējo - piemēram, kūrortpilsētā Jūrmalā jau gadiem nav pieejamas bezmaksas labierīcības. Siltajā sezonā iekasēto iebraukšanas nodevu - divus eiro no katras automašīnas, ja vien tā nepieder Jūrmalā dzīvojošai vai strādājošai personai, - pašvaldība neplāno ieguldīt atpūtnieku pamatvajadzību atvieglošanai jeb bezmaksas tualetēs.
Toties abas pārējās lielākās piejūras pašvaldības - Rīga un Liepāja - uzsaukušas atpūtniekiem bezmaksas labierīcības. Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls gan atzīmē: "Lai arī ir plaša un pieejama labierīcību infrastruktūra (piekrastes garumā tādu kopumā ir divdesmit sešas), cilvēki savas dabiskās vajadzības tik un tā nereti nokārto, kur pagadās. Tāpat notiek ar atkritumiem - tos nereti atstāj pie soliņiem, kāpās, koka laipu malās, sauļošanās vai sportošanas vietās, zālienos."
Visu žurnālistes Kristīnas Putincevas rakstu Pludmales krūmiņu režīmā lasiet pirmdienas, 13.jūlija, laikrakstā Diena!