Finanšu ministrs Andris Vilks pastāstīja, ka parādu nemaksāšanas jautājums valstī jāsakārto pēc būtības, jo arī iepriekšējos gados, kad ekonomiskā situācija bija labāka, bija samērā lielas problēmas ar ļaunprātīgajiem nemaksātājiem. Pēc viņa teiktā, galvenā problēma ir nevis cilvēku maksātnespēja, jo iedzīvotājiem ir pieejami sociālie pabalsti un godprātīgi maksātāji, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, kaut daļēji cenšas par pakalpojumiem norēķināties, bet gan pieaugusī visatļautība, kas būtu jāsamazina.
Ministrs uzsvēra, ka Igaunijā komunālo pakalpojumu parādi veido 1%, un, lai gan arī šī valsts piedzīvoja dziļu kritumu ekonomikā, iedzīvotāji neatļāvās tā ignorēt valsti, kā tas ir Latvijā. "Saknes ir dziļi laistas, tās nav tikai krīzes situācijā radušās. Krīze, protams, to visu veicinājusi," viņš atzina.
Vilks informēja, ka tuvāko nedēļu laikā Ekonomikas ministrija (EM) nāks klajā ar informatīvo ziņojumu par to, kā samazināt nesamaksāto maksājumu apmēru.
Ministrs vērsa uzmanību, ka vienam no priekšnosacījumiem jābūt tam, ka parādu nevar norakstīt kā sliktu precedentu. Pēc viņa teiktā, ir ļoti daudz mazu parādu, kuru piedziņai vajadzētu būt krietni ātrākai un ar mazākām izmaksām. Vilks norādīja, ka risinājumu šai problēmai varētu rast īsā laikā, veicot attiecīgas izmaiņas likumā. Turklāt FM neiebilst pret valsts nodevu par maza apmēra prasībām samazināšanu, jo paredzams, ka tiesās attiecīgi pieaugtu izskatāmo lietu skaits, kas savukārt varētu to kompensēt. Vienlaikus Vilks uzsvēra, ka svarīgākais šajā jautājumā ir nevis tas, cik valsts varēs iekasēt nodevās, bet gan problēmas atrisināšana pēc būtības.
Vilks arī sacīja, ka Latvijā, tāpat kā Skandināvijā, jāizveido parādnieku reģistrs ‒ vieta, kur var redzēt dažādus uzkrājušos parādus un lietotājam ir pieeja pie šīs informācijas.
Sanāksmē vairāki dalībnieki uzsvēra ‒ nevar pieļaut situāciju, ka iedzīvotājiem ir viegli izvairīties no parāda maksāšanas. Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atzina ‒ cilvēki ir sapratuši, ka var nemaksāt, jo no viņiem tāpat neko nevarēs nepiedzīt. "Jābūt situācijai, ka nevar vienkārši aiziet no parāda," viņš uzsvēra. Tam pievienojās arī pārstāve no Latvijas dabasgāzes kompānijas "Latvijas gāze" (LG). Pēc viņas teiktā, ir nepieņemama doma, ka parādu varētu nemaksāt. LG aptuveni 75% no prasībām tiesā ir par maza apmēra parādiem, taču tiesvedības process pašlaik ir ilgs un dārgs.
Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina pastāstīja, ka pašlaik valsts nodeva maza apmēra prasībām līdz 1000 latu ir 15% no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem. Viņa atzina, ka šī summa ir samērā liela, īpaši tad, ja pakalpojuma sniedzējam parādnieku ir daudz. TM ir gatava piedāvāt attiecīgus grozījumus Civilprocesa likumā, taču nodevas samazinājums tad attiektos uz visām maza apmēra prasībām, ne tikai uz tām, ko tiesā izvirza pakalpojumu sniedzēji.
Savukārt FM valsts sekretāre Sanita Bajāre neredzēja šķēršļus tam, lai nesamazinātu valsts nodevas maza apmēra prasībām. Pēc viņas teiktā, samazinot tiesvedības izmaksas un padarot lietu izskatīšanu efektīvāku, fiskālo iztrūkumu budžetā varētu kompensēt.
Trešdien FM pēc Vilka ierosinājuma notika sanāksme, kuras mērķis bija rast risinājumus problēmai ar dažādu pakalpojumu parādiem. Sanāksmē piedalījās pakalpojumu sniedzēji, pārstāvji no bankām, namu apsaimniekošanas uzņēmumiem, FM, EM un TM.