Noteikumu projekta pielikumos pievienotajos izglītības programmu paraugos ir noteikts, ka izglītības iestāde, īstenojot savā attīstības plānā izvirzītās prioritātes, izvēlas vienu no piedāvātajiem izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plāna variantiem. Tā, mācību priekšmetu un mācību stundu plāna 1.variants nosaka katra mācību priekšmeta un mācību stundu plāna optimālo mācību stundu skaitu. Mācību stundu skaitu papildina katra izglītības iestāde pati, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā, izņemot 3., 6. un 9.klasi. Piemēram, izglītības iestāde, kas īsteno humanitārā vai sociālā virziena pamatizglītības programmu, var noteikt papildu mācību stundu skaitu kādā no šīs jomas mācību priekšmetiem. Savukārt izvēloties mācību priekšmetu un mācību stundu plānu 2.variantu, izglītības iestāde turpina īstenot šobrīd lietoto izglītības programmu, kuras paraugu apstiprinājusi IZM.
Mazākumtautību izglītības programmas paraugam, kas izstrādāts, pamatizglītības programmu apvienojot ar mazākumtautību izglītības programmu, izglītības iestādes izvēlei noteikumu projektā tiek pievienots piektā modeļa paraugs. Mazākumtautību izglītības programmu piecu modeļu mācību priekšmetu un mācību stundu plāna paraugi nosaka dažādas proporcijas mācību priekšmetu apguvei latviešu valodā un balstās sadarbībā ar LU IZM izstrādātiem izglītības programmu paraugiem. Izglītības iestāde, izstrādājot mazākumtautību izglītības programmas paraugu un izvēloties vienu no valsts pamatizglītības standartā ietvertajiem izglītības programmu paraugiem (1.–5.modelis), ņem vērā izglītojamo latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredzi. Noteikumu projekts nosaka, ka mācību priekšmeti, kuri apgūstami mazākumtautības valodā saskaņā ar mācību priekšmetu un mācību stundu plānu, var tikt apgūti latviešu valodā, izņemot mācību priekšmetu „Mazākumtautību valoda” un mācību priekšmetu „Literatūra”.
Noteikumu projekts paredz, ka no 2014./2015.mācību gada pirmo svešvalodu bērni sāk apgūt no 1.klases. Šobrīd svešvalodu apguve valsts pamatizglītības standartā noteikta no 3.klases.
Lai veicinātu veselīga dzīvesveida popularizēšanu, noteikumu projektā 1. līdz 9.klasēs ir paredzēta iespēja mācību stundās iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
Plānots arī, ka turpmāk, beidzot 3.un 6.klasi, bērnu iegūtās zināšanas un prasmes vērtēs ar valsts diagnosticējošo, nevis valsts pārbaudes darbu palīdzību. Šāds pārbaudes veids ir bērniem draudzīgāks, savukārt pedagogiem sniedz iespēju padziļināti pētīt bērna sasniegumus un to dinamiku.
Noteikumu projekta izstrādē tika iesaistīts Valsts izglītības satura centrs, Izglītības kvalitātes valsts dienests, notika diskusijas IZM Konsultatīvajā padomē mazākumtautību izglītības jautājumos. Lai vienotos par grozījumiem valsts pamatizglītības standarta projektā. IZM organizēja sanāksmes ar sociālajiem un sadarbības partneriem – augstskolu pārstāvjiem, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latviešu valodas asociāciju, Speciālās izglītības asociāciju u.c.
Jaunie noteikumi izstrādāti saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas nosaka, ka, Ministru kabinetā (MK) apstiprinot noteikumus par valsts pamatizglītības un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem, jāpievieno arī šo standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus. Grozījumi arī nosaka, ka IZM izstrādā valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas un valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus.