Pirmajā gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas dienā VID sistēma "uzkaras"

VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūrai LETA pastāstīja, ka jau dažas minūtes pēc pusnakts EDS tika reģistrēti 26 500 vienlaicīgu pieslēgumu.

Līdz šim gada ienākumu deklarācijas ir iesniedzis 10 431 cilvēks, aģentūrai LETA sacīja VID ģenerāldirektores konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Vaivars.

"Deklarāciju iesniegšana tika atslēgta, jo ap plkst.9 EDS tika konstatēti pat apmēram 30 000 vienlaicīgu pieslēgumu. VID aicina nesteigties iesniegt deklarācijas šodien, jo tās nav Dziesmu svētku biļetes, kas varētu beigties. Deklarāciju iesniegt vēl var vairākus mēnešus un vairākus gadus," teica Vaivars.

Jau vēstīts, ka no piektdienas VID sāk pieņemt iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu. Iedzīvotāji, kuriem gada ienākumu deklarācijas iesniegšana nav obligāta, deklarāciju par pagājušo gadu var iesniegt jebkurā laikā līdz 2022.gada 16.jūnijam.

Gadījumos, kad saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, deklarācija jāiesniedz obligāti līdz šā gada 3.jūnijam, savukārt, ja kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 eiro, - līdz 1.jūlijam.

Tāpat kā līdz šim, arī šogad daļai iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija ir jāsniedz obligāti un daļa to var darīt brīvprātīgi. VID aicina ikvienu nodokļu maksātāju iesniegt deklarāciju elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Ja no algota darba ienākumiem ir maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), gada ienākumu deklarāciju var iesniegt brīvprātīgi, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto IIN par attaisnotajiem izdevumiem, kā arī gadījumā, ja ir izveidojusies nodokļa pārmaksa saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma un progresīvās nodokļa likmes piemērošanu.

Deklarāciju var iesniegt arī, ja gada laikā nav bijuši piemēroti nodokļu atvieglojumi, piemēram, par apgādībā esošām personām. Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt trīs gadu laikā. Tātad šogad to var iesniegt ne tikai par 2018.gadu, bet arī par 2016. un 2017.gadu, bet līdz 2019.gada 17.jūnijam - vēl arī par 2015.gadu.

Kopš 2018.gada progresīvās IIN likmes un diferencētā neapliekamā minimuma lielums ir atkarīgs no kopējiem gada laikā gūtajiem ienākumiem, tātad - ne tikai algas. Gadījumos, kad gada laikā gūtie ienākumi ir svārstīgi, var veidoties gan nodokļa piemaksa, gan nodokļa pārmaksa. Ja, rezumējot gada ienākumus, izrādās, ka IIN nav samaksāts pilnā apmērā, trūkstošo nodokļa daļu nepieciešams iemaksāt budžetā. Savukārt, ja izrādās, ka ir samaksāts lielāks IIN, nekā nepieciešams, tas tiek atmaksāts. Lai noskaidrotu, vai izveidojusies nodokļa piemaksa vai pārmaksa, katram iedzīvotājam individuāli ir jāaizpilda sava gada ienākumu deklarācija. Ja nodoklis ir jāpiemaksā valsts budžetā, tad gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz obligāti.

Budžetā piemaksājamo IIN summu var samazināt vai pilnībā izlīdzināt, pievienojot gada ienākumu deklarācijai čekus, kvītis vai bankas maksājuma uzdevumu vai konta izrakstu par attaisnotajiem izdevumiem. VID atzīmē, ka 2018.gadā summa, no kuras viena persona var atgūt daļu nodokļa par attaisnotajiem izdevumiem, ir pieaugusi līdz 600 eiro, ievērojot nosacījumu, ka attaisnotie izdevumi nepārsniedz 50% no strādājošā gada ienākumiem pirms nodokļu nomaksas.

Tāpat kā līdz šim obligāti gada ienākumu deklarācija jāsniedz, ja tiek veikta saimnieciskā darbība, piemēram, izīrēts nekustamais īpašums vai gūti ienākumi no profesionālās darbības; ja ārvalstīs ir gūti ienākumi, tajā skaitā jūrniekiem, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot personas, kuras kādā Eiropas Savienības dalībvalstī ir guvušas algota darba ienākumu, kuram piemērots attiecīgās dalībvalsts ienākuma nodoklis; ja ir gūti ar nodokli neapliekami ienākumi, kas kopumā 2018.gadā pārsniedz 4000 eiro, piemēram, pārdota personiskā manta; ja ir gūti ienākumi, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā, piemēram, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas fiziskai personai; ja ir gūti citi ar nodokli apliekami ienākumi, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, piemēram, no fiziskām personām (kas nav radniecībā līdz trešajai pakāpei) saņemti dāvinājumi.