Uz Eiropas kopējā fona Latvijas iedzīvotāji ir krietni mazāk pārliecināti, ka valstī "manai balsij ir nozīme". Skatoties no etniskās piederības aspekta, gan šajā jautājumā, gan pilsonisko aktivitāšu iesaistes ziņā ir atšķirības, taču ne ievērojamas. Krieviski runājošie iedzīvotāji ir vairāk vīlušies Latvijas politikā nekā latvieši, kā arī daudz piesardzīgāk vērtē vārda brīvību politiskajos jautājumos. Savukārt etnisko spriedzi pēc kara sākuma Ukrainā izjūt ne tikai krieviski runājošie, bet arī latvieši – Rēzeknē, un it īpaši Daugavpilī, secināts sabiedrības politikas centra Providus pasūtītajā pētījumā Vai Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju pilsoniskā apātija ir mīts vai realitāte?.
Ietekmes sviras vājas
Ja Eiropas Savienībā 60% pilsoņu uzskata, ka viņu balsij nacionālā līmenī ir nozīme, tad Latvijā tādu ir 42%. Šis rādītājs divdesmit gadu laikā zemāko līmeni sasniedzis divreiz – 2008. gadā un kovidlaikā –, taču tagad uzrādās kāpums.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 9. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!