Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Piedāvā trīs risinājumus sabiedriskā medija izveidei

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un elektronisko mediju attīstības gaitu Eiropā, Latvijas sabiedriskā medija izveidei tiek piedāvāti trīs risinājumi - piesardzīgais, progresīvais un radikālais, paredz šodien Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātais koncepcijas projekts "Par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi", kas tiks iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Par piemērotāku Latvijas situācijai atzīts progresīvais modelis, kas palielinātu saturisko daudzveidību sabiedriskajā medijā, kā arī uzlabotu tehnoloģisko infrastruktūru, vienlaicīgi nodrošinot tādus būtiskus aspektus kā finanšu neatkarība un līdzekļu efektīva izmantošana.

Piesardzīgā risinājuma variants paredz vidējas ietekmes izmaiņas eksistējošajā sabiedriskajā medijā attiecībā uz visiem četriem sabiedriskā medija elementiem, proti, saturu, pieejamību, arhīvu un pārvaldību. Risinājums paredz vienotas sabiedriskā medija kapitālsabiedrības izveidi, iespējams, sabiedriskajam medijam nosakot neatkarīgās jeb patstāvīgās iestādes statusu, bet saglabājot Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) kā sabiedriskā medija struktūrvienību autonomiju attiecībā uz sabiedriskā medija satura ražošanu un pārraidīšanu.

Attiecībā uz sabiedriskā pasūtījuma izpildi piesardzīgais risinājums paredz plašas auditorijas pieprasītu raidījumu ražošanu, daļēju ziņu raidījumu ar augsta līmeņa analītisko materiālu nodrošināšanu, kā arī daļēju ģeogrāfisko un reģionālo atšķirību ievērošanu, satura ražošanā daļēji izmantojot sabiedriskā medija resursu, daļēji - neatkarīgus producentus. Satura pārraide tiktu nodrošināta ierobežotā laika periodā.

Satura izplatīšanai šajā modelī tiek izmantota virszemes un FM apraide, daļēji nodrošinot arī televīzijas un radio interneta straumēšanu.

Pārvaldības modelis paredz uzraudzības funkcijas saglabāšanu, kuru realizē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, un konsultatīvās padomes saglabāšanu, kā arī precīzi definētu redakcionālo un satura kvalitātes uzraudzības politiku. Šajā piedāvājumā sabiedrisko mediju finansē no valsts budžeta dotācijas un pašu ieņēmumiem.

Savukārt par piemērotāko atzītais progresīvais risinājums paredz būtiskas izmaiņas visos četros sabiedriskā medija elementos - saturs, pieejamība, arhīvs un pārvaldība. Risinājumā tiek piedāvāts izveidot jaunu, vienotu sabiedriskā medija kapitālsabiedrību ar vienotu vadību un pārvaldību, iespējams, sabiedriskajam medijam nosakot neatkarīgas jeb patstāvīgas iestādes statusu.

Sabiedriskais medijs šajā gadījumā nodrošina ziņu raidījumus ar augsta līmeņa analītisko materiālu un pilnīgu ģeogrāfisko un reģionālo atšķirību ievērošanu. Atšķirībā no iepriekš minētās alternatīvas tiek veiks sabiedriskā pasūtījuma sākotnējais un pēcnovērtējums, ietverot precīzi definētus sabiedriskā pasūtījuma kvalitātes kritērijus.

Progresīvajā modelī sabiedriskā medija saturs tiktu nodrošināts 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, daļēji izmantojot sabiedriskā medija resursu, daļēji - neatkarīgus producentus. Satura izplatīšana paredzēta, izmantojot virszemes un FM apraidi, pilnā apjomā nodrošinot arī TV un radio interneta straumēšanu un pakalpojumu pieejamību īstermiņa un ilgtermiņa arhīvā.

Sabiedriskais medijs izmanto vienotu infrastruktūru, tiek saglabāta sabiedriskā medija uzraudzības funkcija, kuru realizē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Konsultatīvā padome.

Progresīvā risinājuma alternatīva paredz būtiskas izmaiņas esošajā finansēšanas modelī - pakāpenisku pāreju uz valsts budžeta dotāciju kā galveno sabiedriskā medija finansēšanas avotu.

Savukārt radikālā risinājuma variants paredz būtiskas izmaiņas eksistējošajā sabiedriskajā medijā attiecībā uz visiem sabiedriskā medija elementiem. Līdzīgi kā iepriekšējās alternatīvas gadījumā, tiek izveidota jauna, vienota sabiedriskā medija kapitālsabiedrība ar vienotu vadību un pārvaldību, iespējams, nosakot neatkarīgās jeb patstāvīgās iestādes statusu.

Sabiedriskais medijs nodrošina pilnīgu ģeogrāfisko un reģionālo atšķirību ievērošanu, plašas auditorijas pieprasītu raidījumu ražošanu, ziņu raidījumus ar augsta līmeņa analītisko materiālu nodrošinot ierobežotā apjomā. Būtiskas izmaiņas šajā risinājumā paredzētas satura veidošanas pieejā, sabiedriskā medija saturu iepērkot no neatkarīgiem producentiem, sabiedriskā medija resursus izmantojot vienīgi ziņu raidījumu sagatavošanā.

Tāpat kā progresīvajā alternatīvā, arī radikālajā risinājumā tiek veikts sabiedriskā pasūtījuma novērtējums, ietverot precīzi definētus sabiedriskā pasūtījuma kvalitātes kritērijus, kā ar tiek saglabāta sabiedriskā medija uzraudzības funkcija.

Radikālajā risinājumā satura izplatīšana paredzēta 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, izmantojot virszemes un FM apraidi, daļēji nodrošinot TV un radio interneta straumēšanu un daļēju pakalpojumu pieejamību īstermiņa un ilgtermiņa arhīvā.

Atšķirībā no pirmajām divām alternatīvām sabiedriskā medija satura veidošanas, tiešraides un arhīva pakalpojumu nodrošināšanai tiek izmantota ārpakalpojuma sniedzēju infrastruktūra. Finansēšanas modelis radikālajā risinājumā paredz pakāpenisku pāreju uz licenču maksu kā galveno finansēšanas avotu, pakāpeniski atsakoties no reklāmas ieņēmumiem.

Koncepcijā uzsvērts, ka mūsdienu sabiedrības vajadzībām atbilstoša sabiedriskā medija izveide un ilgtspēja ir viens no demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas un attīstības pamatnoteikumiem. Sabiedriskajam medijam, lai pildītu tā pamatuzdevumus, ir jābūt skaidri definētiem un izmērāmiem sasniedzamajiem mērķiem, definētiem darbības kvalitātes kritērijiem, jābūt nodrošinātai finanšu un redakcionālajai neatkarībai.

Piesardzīgais risinājums tiek uzskatīts kā iespējamais izmaiņu procesa sākšanas modelis, kas palielinātu saturisko daudzveidību sabiedriskajā medijā, kā arī uzlabotu tehnoloģisko infrastruktūru, tajā pašā laikā nenodrošinot tādus būtiskus aspektus kā finanšu neatkarība un līdzekļu efektīva izmantošana. Bez tam šī risinājuma sākotnējo investīciju apjoms ir visaugstākais, jo ir nepieciešams dublēt daļu no infrastruktūras elementiem, norādīts koncepcijā.

Savukārt progresīvajā modelī tiek apvienotas visas priekšrocības, turklāt sākotnējais investīciju apjoms ir vidējs, kā arī uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā, ka sabiedriskais medijs lietos vienotu infrastruktūru, ir prognozējamas viszemākās.

Radikālo risinājumu koncepcijas veidotāji novērtējuši kā tuvākajos gados grūtāk realizējamo, lai arī tas palielinās saturisko daudzveidību sabiedriskajā medijā, kā arī uzlabos pieejamību tehnoloģiskajai infrastruktūrai, nodrošinot arī tādus būtiskus aspektu kā finanšu neatkarība. Tā kā šis modelis paredz gandrīz visas infrastruktūras nomāšanu, esot jāņem vērā, ka pašreiz šāda apjoma pakalpojumi tirgū ir pieejami minimālā apjomā un nav prognozējamas nomas izmaksas attiecīgajam pakalpojumam, tāpēc, lai gan radikālā risinājuma sākotnējās investīcijas ir viszemākās, prognozētās nomas un uzturēšanas izmaksas ir paredzamas visaugstākās salīdzinājumā ar pārējiem modeļiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas