Pētījums: Latvijā izplatītākais nodokļu nemaksāšanas veids ir aplokšņu algas

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka pētījuma atvēršanas pasākumā stāstīja, ka tā dēvēto aplokšņu algu saņēmis 41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Savukārt daļu savu ienākumu no Valsts ieņēmumu dienesta slēpuši 17% respondentu.

"Izvēle maksāt vai nemaksāt nodokļus iet caur racionālās izvēles modeli, tomēr tā nevar izskaidrot nodokļu nemaksāšanu pilnībā, bet var parādīt aptuvenas tendences. Manuprāt, Latvijā vairums labprāt maksātu nodokļus, ja būtu spēcīgāka institucionālā vide," apgalvoja Sauka.

Viņš uzskata, ka, stiprinot institucionālo vidi un pašai valstij demonstrējot augstu nodokļu morāli, būtu iespējams ietekmēt iedzīvotāju rīcību. "Nodokļu morāle ir cieši saistīta ar valdības nodokļu morāli, tas ir kā uztveres spogulis," pauda profesors.

Pētījuma autori sacīja, ka sievietes biežāk nekā vīrieši uzskatīja, ka nodokļus cilvēki maksā pienākuma dēļ vai lai būtu līdzdalīgi - sociāli atbildīgi un rūpētos par savu nākotni.

Sauka apgalvoja, ka, lai problēmu risinātu, valstij nozīmīgāk ir runāt par zaudējumiem indivīda vai ģimenes līmenī - jo lielākā mērā cilvēki būs pārliecināti, ka viņi paši vai viņu ģimenes zaudē, jo lielākā mērā viņi būs pārliecināti, ka nodokļu maksāšana ir svarīga līdzdalības un pienākuma dēļ.

Arī pētījuma līdzautore un galvenā redaktore, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa piekrita Saukas sacītajam pētījuma prezentācijas pasākumā un atzina, ka mūsu sabiedrība ir "zemas uzticēšanās sabiedrība".

"Cilvēki neuzticas viens otram, nedz pārvaldes institūcijām. Ja citi nemaksā nodokļus, man ar viņiem tik un tā jākonkurē, un tad nav citu variantu kā arī man tos pārstāt maksāt," stāstīja Mieriņa. Viņa uzsvēra, ka sabiedrībai ir jābūt vienotai un jāvalda pārliecībai, ka tiem pašiem principiem seko visa sabiedrība.

Kā ziņots, šodien LU un Microsoft inovāciju centrā tika prezentēts tautas attīstības pārskats par sabiedriskā labuma radīšanu un kolektīvo resursu nosargāšanu. Mieriņa stāstīja, ka pētījuma mērķis ir parādīt kopējo situāciju un skaidrot, kas ir tas, kādēļ šo ieguldījumu un pilsonisko iesaisti ir nepieciešams uzlabot, tai skaitā, veicinot godīgu nodokļu nomaksu, rūpes par vidi un pilsonisko iesaisti kopumā.

Pētījuma atvēršanas pasākumā piedalījās arī bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), projekta direktors un pētnieks Visvaldis Valtenbergs un pētnieks Renārs Felcis.