Savukārt Igaunijā nelicencētas datora programmatūras izmanto 41%, bet Lietuvā - 50%. Visās Baltijas valstīs, salīdzinājumā ar 2015.gadu, nelicencēto datoru programmatūru izmantojums samazinājies par vienu procentpunktu.
Kā liecina pētījuma dati, pasaulē nelicencētās programmatūras izmanto 37%, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2015.gadā, bet Eiropā nelicencēto programmatūru pielietojums samazinājies par vienu procentpunktu un bija 28%.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem, vadošie informāciju tehnoloģiju (IT) speciālisti norādīja, ka nelicencētu programmatūru izmantošana kļūst arvien riskantāka un dārgāka. Vīrusi, kas nākuši no nelicencētām programmatūrām, ik gadu pasaules uzņēmumiem izmaksā gandrīz 359 miljardus dolāru (309,136 miljardus eiro). Tāpat speciālisti norādīja, ka izvairīšanās no datu zādzībām un citiem drošības apdraudējumiem ir galvenais iemesls, lai nodrošinātu savos tīklos esošo programmatūru atbilstošu licencēšanu.
IT nozares speciālisti atzīmēja, ka programmatūras atbilstības un papildu drošības uzlabošana nodrošinātu kompānijām 11% peļņas pieaugumu, bet, ieviešot stabilu programmatūras aktīvu pārvaldības sistēmu un programmatūru licencēšanas programmu, kompānijas ikgadēji programmatūras izdevumu budžetā ietaupītu līdz 30%.
Ņemot vērā, ka visā pasaulē uzņēmumi izmanto programmatūras, lai uzlabotu palielinātu peļņu, sasniegtu jaunus tirgus un iegūtu konkurences priekšrocības, uzņēmumu vadošie IT speciālisti uzsvēra, ka, izmantojot nelicencētu programmatūru, uzņēmumi pakļauj sevi nopietniem drošības riskiem.
Pētījumā apkopots datoros nelicencēti instalēto programmatūru apjoms un vērtība vairāk nekā no 110 valstu un reģionu 22 500 uzņēmumu klientu, darbinieku un vadošo IT speciālistu sniegtajām atbildēm.
Pētījumu veica 2017.gada novembrī, izmantojot tiešsaistes platformu un telefonintervijas.
Biznesa programmatūras alianse ir datorprogrammu ražotāju tiesību aizstāvis valsts sektorā un starptautiskajā tirgū. Apvienība veicina licencētu programmu izmantošanu un aizstāv tādu tehnoloģiju attīstības politiku, kas atbalsta inovācijas un nodrošina digitālās ekonomikas izaugsmi.
Jānis