Pētījums: Krievvalodīgie mediji pārpublicēto materiālu virsrakstus ideoloģiskā nolūkā maina biežāk

Grāmatā Starptautisko notikumu atainojums Latvijas interneta medijos ir apskatīts, kā Latvijas interneta ziņu portāli veido priekšstatus par starptautiskajiem notikumiem, un analizēts, kā atšķiras šo notikumu un procesu atainošana Latvijas interneta medijos latviešu un krievu valodā. Pētnieki analizēja portālu Delfi un Tvnet saturu (gan latviešu, gan krievu valodā), kā arī portālus La.lv un Vesti.lv.

Pēdējos gados arvien biežāk tiek runāts par mediju lomu dažādos ģeopolitiski nozīmīgos notikumos, piemēram, Lielbritānijas balsojumā par Eiropas Savienības pamešanu un ASV priekšvēlēšanu kampaņas kontekstā, tāpēc arī arvien vairāk politikas veidotāju un pētnieku pievēršas šāda satura analīzei. Bieži tiek minēts, ka prasmīgi ar pasaules medijiem un līdz ar to arī citu valstu pilsoņiem manipulē tieši Krievija, tāpēc nav brīnums, ka, atklājot pasākumu, APPC vadītājs Andis Kudors atgādināja, ka, piemēram,

Krievijas gadījumā, kur daļu mediju tieši vai netieši kontrolē politiskā elite, ne visa informācija, kas parādās ziņu aģentūrās, ir ziņas, bet ir arī produkts. Tādēļ eksperts aicināja medijus  nerīkoties vieglprātīgi.

Skaidrojot grāmatas nozīmi, APPC pētnieks Māris Cepurītis norādīja, ka mūsdienās mediji dažkārt kļūst par daļu no valstu maigās varas ietekmes nesējiem. Pētījums ir vērts noteiktiem gadījumiem starptautiskajā vidē, kad saduras dažādi notikumi naratīvi, proti, viedokļu sadursmes starp dažādu valstu informāciju, kas sniegtas starptautiskajā ziņu plūsmā. 
 

Divas telpas

LU pētnieks Mārtiņš Kaprāns, raksturojot pētījumu, skaidroja, ka tika pievērsta uzmanība četriem lieliem notikumiem - Lielbritānijas balsojumam par Eiropas Savienības pamešanu, Krimas aneksijai, NATO Varšavas samitam un aviolainera MH17 notriekšanai. Tāpat tika atlasīti četri "ilgspēlējoši" notikumi - sankcijas pret Krieviju, bēgļu krīze Eiropā, iesaistīšanās Sīrijas konfliktā un Krievijas sportistu dopinga skandāls.

Pētnieks Didzis Bērziņš secināja, ka ziņu telpas vēl aizvien ir nodalītas un ir konstatējamas atšķirības. Piemēram, krievu valodas publikācijās viedoklis tiek pārstāstīts, bet latviešu valodā tiek izmantoti tiešie citāti, ko pētnieks skaidro ar žurnālistikas literārāko tradīciju. Savukārt, runājot par atšķirībām saturā, Bērziņš norādīja, ka to rada izmantoti avoti. Ja latviešu mediji izmanto aģentūru LETA, tad krievu valodas mediji lieto Krievijas aģentūras. 

Būtiski atšķiras La.lv portāla nostāja, kas, piemēram, dopinga skandāla gadījumā bijusi Krievijas rīcību nosodoša. Savukārt Vesti.lv, kas, pēc pētnieku domām, ir diametrāli pretējs, šī paša skandāla gadījumā biežāk pievēršas viedoklim, ka tā ir kļūda, sazvērestība un mēģinājumi diskreditēt Krieviju. 

Savukārt portālu Delfi un Tvnet saturā latviešu un krievu valodā nav konstatētas būtiskas atšķirības. Kaprāns norādīja, ka Delfi versijas ir konsolidētākas, proti, abās valodās rakstošie pieturas pie līdzīga vēstījuma. 
 

Aģentūru varā

Viens no faktiem, kas parādās vairākos grāmatas rakstos, ir, ka interneta portāli, ziņojot par notikumiem citviet pasaulē, lielākajā daļā gadījumu ir spiesti paļauties uz ziņu aģentūru gatavotajiem materiāliem, kas savukārt medijus savā ziņā padara atkarīgus no aģentūras spējas sagatavot kvalitatīvu un objektīvu informāciju. 

"Aplūkojot tādas kategorijas kā ziņu avoti, institūcijas un balsis, jāapstiprina jau paredzamais - materiāli galvenokārt balstīti aģentūru ziņās, kas ir gan vispārēja prakse ziņu portālos, gan īpaši raksturīgi šo notikumu atspoguļojumam, jo portāliem nav bijušas iespējas sūtīt tur savus korespondentus vai pagūt organizēt informētājus uz vietas," runājot par Krimas aneksiju, grāmatā rakstījusi Latvijas Universitātes pētniece Ilze Šulmane. 
 

Skaļākās balsis

Secināts, ka, piemēram, Krimas aneksijas jautājumā "Putins kā galvenā aktīvā persona biežāk atrodams krievu valodas portālu virsrakstos, īpaši Vesti.lv".

Analizējot satura avotu dažādību, secināts, ka "portālos latviešu valodā daudz biežāk parādās Latvijas balsis, turpretī krievvalodīgajos portālos augstāku pārstāvniecību iegūst Krievijas amatpersonu un ekspertu viedokļi. Savukārt visaugstākais prokremlisko balsu īpatsvars vērojams Vesti.lv."

Kopumā grāmatas noslēgumā secināts, ka

krievvalodīgo mediju redakcijas drīzāk iejaucas pārpublicēto materiālu virsrakstos, lai piešķirtu noteiktu ideoloģisku kontekstu.

Tiesa gan, analizējot medijus šādi, nevar aizmirst, ka bieži vien virsraksti tiek pārveidoti nevis lai izplatītu konkrētu ideoloģiju, bet gan lai piesaistītu apmeklētājus. 

Bērziņš secinājis, ka Brexit kontekstā latviešu medijos visbiežāk parādās britu amatpersonu un uzņēmēju balsis, bet krievvalodīgajos medijos līdzās šim tiek izmantoti ar Krieviju saistīti runātāji. Savukārt, piemēram, rakstot par dopinga skandāliem, krievu mediju ziņās retāk tiek identificēti paši dopinga lietotāji. 
 

Maina virsrakstus

Kā zināms, mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā, ziņu lasīšanai tiek veltīts ļoti īss laiks, tādēļ bieži vien virsraksts un ziņas ievads ir galvenais steidzīga lasītāja informācijas avots, tādēļ mediju pētnieki šim aspektam pievērsuši uzmanību. Krimas aneksijas ziņu gadījumā secināts - ir gadījumi, kad portāla virsraksts ir profesionālāks  – pārrāmēšana nav vērojama, virsraksts vienkārši padarīts skaidrāks, lakoniskāks, vieglāk uztverams. Proti, virsraksts netiek izmantots, lai nodotu pretēju, ar ziņas saturu konfliktējošu vai nepatiesu vēstījumu.

"Tā nav triviāla lieta," sacīja Kaprāns, norādot, ka ir bīstami, ja virsraksti tiek mainīti ar ideoloģisku motivāciju. "Klasiskais mērķis ir lokalizēt starptautiskās ziņas - padarīt tās svarīgas šeit uz vietas," skaidroja pētnieks. 
 

Katram cita pasaule

Interesants secinājums, kas aprakstīts grāmatā - lai gan mediji bieži vien ārzemju ziņu iegūšanai ir spiesti paļauties uz aģentūru materiāliem, kas tad arī padara saturu vienveidīgu, tā vienmēr nenotiek - sevišķi pirmajās stundās un dienās pēc notikumiem. Pētniece Solvita Denisa-Liepniece apskatīja interneta portālu reakcijas, ziņojot par Malaizijas aviolainera  MH17 notriekšanu. "Ja satiktos pētīto portālu lasītāji, kuri 17. jūlija laikā sekoja notikumiem tikai kādā vienā portālā, tad katram būtu, par ko pabrīnīties," secināja autore, norādot, ka katrā portālā pirmajās stundās parādījās ļoti dažādu avotu informācija.

"Ne Vesti.lv, ne La.lv auditorijas tā arī neuzzināja par Latvijas amatpersonu reakciju. La.lv lasītāji neuzzināja par Krievijas reakciju, taču spētu atstāstīt ASV specdienestu versiju par to, ka MH17 lidmašīna tika notriekta ar raķeti, kas tika izšauta no Krievijas teritorijas. Savukārt Vesti.lv lasītāji, kuri neuzzināja par ASV sniegto informāciju, varētu izstāstīt par to, ka Ukrainas karavīri gribēja notriekt Vladimira Putina lidmašīnu, kā arī varēja izlasīt "ļoti cilvēcīgu Putina paziņojumu"."

"Savukārt Tvnet un Delfi lasītāji varētu atstāstīt dažādus stāstus, lasot sevis izvēlēto portālu latviešu vai krievu valodas versiju," rakstīts pētījumā. 
 

Uzsvērt nozīmi

Noslēdzot prezentāciju, Kaprāns norādīja, ka latviešu valodā rakstošajiem medijiem, vēstot par jaunumiem ārzemēs, biežāk būtu nepieciešams lokalizēt ārzemju notikumus. Piemēram, ziņojot par Briseles lēmumiem, ziņu veidot, uzsverot tā nozīmi Latvijai. Tādējādi tiktu stiprināta Latvijas iedzīvotāju apziņa, ka iedzīvotāji nav tikai "vasaļi", ka, kā norādīja pētnieks, ir tipisks Kremļa troļļa komentārs par Latvijas zaudēto neatkarību Briselei un ASV.