“Mēs, protams, neesam nekādu detalizētu plānu bēgļu uzņemšanai izstrādājuši, bet es domāju, ka pirmsākumā ir iespējas piemeklēt tādu darbu, kur viņam šīs [latviešu] valodas zināšanas nav tik būtiskas,” vērtēja Poškus.
“Sākot no visvienkāršākiem darbiem kā krāvējs, tad ir dažādas profesijas gan ražošanā, gan noliktavā, līdz pat tehniskajiem speciālistiem. Tas viss ir vajadzīgs,” piemērus minēja Poškus un norādīja, ka uzņēmumā maksā nedaudz virs valsts vidējās algas.
Uzņēmums ikdienā nodarbina vidēji 250 cilvēkus un būtu gatavs darbā pieņemt arī 20 patvēruma meklētāju.
“Mums ir reālas problēmas ar darbaspēku. Pirmkārt, ar kvalificētu darba spēku, un ar darbaspēku vispār, kas grib strādāt. Pateikt tā, cik iztrūkst, ir samērā sarežģīti, jo viens kontingents ir tāds, kas nodrošina šo patstāvīgo kadru mainību uzņēmumā,” skaidroja Tukuma piens direktors.
Pēc viņa teiktā, galvenais, lai bēgļi gribētu strādāt. “Skaidrs, ka šie bēgļi Eiropā ir, mēs viņus uzņemsim vienalga un tad, protams, ideālajā variantā šie bēgļi gan ar savu vēlēšanos, gan varēšanu ir gatavi strādāt mūsu valstī,” teica uzņēmuma direktors. Viņš gan atklāti atzina: 100% pārliecības, ka viņi visi grib strādāt, viņam nav.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) veiktā aptauja liecina, ka patlaban 15 Latvijas uzņēmumi apsvērtu iespēju darbinieku rindās uzņemt arī patvēruma meklētājus. Uzņēmumus gan māc bažas, ka valsts institūcijas var izmantot situāciju un sodīt tos par bēgļu nodarbināšanu, ja tie nezina valsts valodu. Tas atturētu bēgļus pieņemt darbā. LDDK spriež, ka būtu vajadzīgs atsevišķs regulējums par bēgļiem, ko varētu izstrādāt Valsts darba inspekcija kopā ar Labklājības ministriju.