Arī Jūrmalas dome tā arī nav tikusi pie prasītā Valsts kases aizdevuma Ķemeru sanatorijas iegādei un līdz ar to nepiedalījās šī vēsturiskā objekta izsolē. Finanšu ministrija (FM) to skaidro ar atbildību par sanatorijas nākotni, jo nav saņēmusi no pašvaldības prasīto ilgtermiņa redzējumu par kūrorta objekta attīstību.
Kreics pavēstīja, ka jau tuvāko dienu laikā diviem Ominasis nodrošinātajiem kreditoriem - Privatizācijas aģentūrai (PA) un arhitektu birojam Arhiidea - nosūtīs piedāvājumu iegādāties īpašumu par izsoles sākumcenu. PA un Arhiidea atbilde par iespējamu dalību Ķemeru sanatorijas iegādē būs jāsniedz divu nedēļu laikā.
Gadījumā, ja nodrošinātie kreditori nevēlēsies iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu, tiks rīkota otrā izsole, kurā Ķemeru sanatorija sākumcena būs tāda pati, bet izsolīšana notiks ar lejupejošu soli.
Ja Jūrmalas dome sniegtu precīzu un izvērstu vīziju par sanatorijas darbu, tā varētu saņemt prasīto aizņēmumu no Valsts kases un sanatoriju iegādāties, nemaz negaidot izsoli, izteicās Kreics.
Viņš arī atzina - nenotikusī sanatorijas izsole nav nekāds pārsteigums, jo "reālu pircēju neviena nav bijis". Objektu esot apmeklējuši potenciālie investori no Krievijas, Kazahstānas, Ķīnas un Itālijas, taču "redzētais nesasniedza viņu sirdis" un prasīto summu - 3,9 miljonus latu - acīmredzot, neviens nav gatavs maksāt.
Jūrmalas domes vadība saistībā ar Ķemeru sanatorijas nākotni atkārtoti lūgs tikšanos ar finanšu ministru Andri Vilku (V), portālam Diena.lv pastāstīja Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Viņš uzsvēra, ka viens no pašvaldībai izvirzītajiem priekšnoteikumiem valsts aizdevuma iegūšanai Ķemeru sanatorijas iegādei paredz šo objektu atbrīvot no apķīlājumiem, taču tas nav Jūrmalas domes kompetencē un pašvaldība to nemaz nevar izpildīt.
"Katrai kaijai Jūrmalā ir skaidrs, ka tas nav izpildāms un praktiski nozīmē, ka tas ir atteikums," sacīja Truksnis.
Viņš uzskata, ka Ķemeru sanatorijas jautājums būtu risināms augstākā - Saeimas vai valdības līmenī, taču diemžēl esot redzams, ka valstiska interese par Ķemeru sanatorijas nākotni nav saredzama.
"Tas nav nekāds biznesa projekts, kā daži iedomājas. Sanatoriju vispirms ir jāglābj no sabrukšanas un tālāko kūrortoloģijas atjaunošanā mēs izdarīsim piecos un desmit apakšpunktos likuma robežās. Mums nevar pārmest vīzijas trūkumu," teica Truksnis.
Vien pāris stundas pirms maksātnespējīgās Ominasis Latvia mantas, tostarp Ķemeru sanatorijas, izsoles Jūrmalas dome otrdien nāca klajā ar paziņojumu, ka "Finanšu ministrijas izvirzītie nepamatotie nosacījumi faktiski liedza Jūrmalas pašvaldībai iespēju saņemt aizņēmumu Ķemeru sanatorijas iegādei".
Tomēr FM pārstāvis Aleksis Jarockis portālam Diena.lv skaidroja, ka ministrijā līdz šai dienai tā arī nav saņemta nekāda Jūrmalas pašvaldības atbilde uz augusta sākumā izteikto lūgumu sniegt ilgtermiņa redzējumu par Ķemeru sanatorijas attīstību un spēju tikt galā ar sanatorijas apgrūtinājumiem, piemēram, ķīlas apgrūtinājumu komerciestādē.
"Tā vietā Jūrmalas mērs Gatis Truksnis tikai pauda gatavību sanatorijas ēku apkurināt trīs mēnešus un pierādīja, ka domei nav izpratnes un redzējuma, kā šo objektu sakārtot. Ja būtu iesniegts šāds plāns, par iespējamo valsts līdzekļu aizdevumu būtu bijusi pavisam cita saruna," skaidroja Jarockis.
Tāpat pašvaldība nav sniegusi informāciju par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru kompleksa uzturēšanai, līdz ar to nav viesta pārliecība, ka pašvaldība būs spējīga nodrošināt nepieciešamo finansējumu no sava budžeta, piebilda Finanšu ministrijas pārstāvis.
Arī Ominasis Latvia mirušā īpašnieka Omāra Saliha Alhamdi mantojuma administratora pilnvaroto pārstāvju advokātu birojs Raidla, Lejiņš&Norcous Jūrmalas pašvaldībai nosūtītā vēstulē norādīja, ka pašvaldība nav sniegusi nekādu detalizētu informāciju par to, kā Jūrmalas pilsētas dome plāno organizēt tālāku Ķemeru sanatorijas apsaimniekošanu, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktu prasību par valsts atbalstu.
"Tas, ka, neskatoties uz ievērojamo sabiedrības interesi par Ķemeru sanatorijas statusu, nekāda informācija par tālāko rīcību ar Ķemeru sanatoriju netiek sniegta, rada bažas par to, ka darījuma rezultātā Jūrmalas pilsētas dome nodotu Ķemeru sanatorijas kompleksu kādam patlaban nezināmam investoram, apejot Maksātnespējas likumā noteikto kārtību un riskējot ar valsts atbildību ar nelikumīgi piešķirtu valsts atbalstu," teikts advokātu biroja vēstulē.
Jūrmalas dome vien norāda, ka augustā vērsās Finanšu ministrijā ar lūgumu atļaut saņemt aizņēmumu sanatorijas iegādei, lai nodrošinātu Ķemeru sanatorijas ēkas konservāciju. "Šis aizņēmums bija nepieciešams, lai izmantotu iespēju ātri un tiesiski pārņemt sanatoriju jau šoruden, kas ļautu nekavējoties nodrošināt tās konservāciju. Jau pirms mēneša atklātajā vēstulē, kas adresēta Finanšu ministrijai, Kultūras ministrijai, Valsts prezidentam u.c. valsts institūcijām, aicinājām valsts iestādes izteikt savus priekšlikumus, kā saglābt mūsu nacionālo dārgumu. Līdz pat šim brīdim neviena no šīm institūcijām nav nākusi klajā ar reālu risinājumu," norādīts Jūrmalas domes neilgi pirms izsoles publiskotajā vēstījumā.
Pašvaldība uzsver, ka joprojām ir gatava pārņemt Ķemeru sanatoriju, lai nodrošinātu "šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu un ar kurortoloģijas tradīcijas atdzimšanu saistīto visas Ķemeru teritorijas stratēģisko attīstību".
Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia mantas, tostarp Ķemeru sanatorijas, izsole notiks otrdien plkst.13. Ķemeru sanatorijas un citu Ominasis Latvia piederošu nekustamo īpašumu un kustamās mantas novērtējums un izsoles sākumcena ir 3,9 miljoni latu.
(papildināts ar Jūrmalas mēra Gata Trukšņa teikto)