Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

papildināta (18:39) - Valdība atbalsta ierosinājumu nepilsoņu ģimenē dzimušam bērnam kļūt par pilsoni, ja to atbalsta viens no vecākiem

Valdība otrdien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos priekšlikumus Pilsonības likuma grozījumiem, kas paredz iespēju nepilsoņu ģimenē dzimušam bērnam kļūt par pilsoni, ja to atbalsta viens no vecākiem.

Pašlaik Pilsonības likuma grozījumi atrodas izskatīšanā Saeimā.

Valdības viedoklis Saeimā izskatāmajiem Pilsonības likuma grozījumiem, kas paredz paplašināt tiesības iegūt Latvijas pilsonību, kā arī dubultpilsonības iespējas, tika papildināts ar atsevišķu ministru – Zatlera Reformu partijas pārstāvju vai šīs partijas virzīto ministru – ārlietu ministra Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta, izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa, iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, kā arī bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa – pausto, ka nepilsoņu ģimenē bērni piedzimstot automātiski kļūst par Latvijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, ja pret to rakstveidā iebilst kāds no bērna vecākiem.

Pašlaik spēkā esošā kārtība paredz, ka ir jābūt abu vecāku, ja viņi ir nepilsoņi, rakstveida iesniegumiem par to, ka viņu atvase kļūst par Latvijas pilsoni.

Saskaņā ar TM sagatavoto atbildes projektu Saeimas Juridiskajai komisijai, kas strādā pie Pilsonības likuma grozījumiem, valdība atbalsta ierosinājumu svītrot no likuma aizliegumu par Latvijas pilsoņiem būt tiem iedzīvotājiem, kuri pēc 1990.gada 1.maija ieguvuši citas valsts pilsonību.

Tādējādi personas, kas bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā jeb pirms Latvijas okupācijas, kā arī šo personu pēcnācējiem bez laika ierobežojuma būs tiesības reģistrēties kā Latvijas pilsoņiem. Tiek pieļauta arī šo personu dubultpilsonība.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība), runājot par TM sniegto viedokli par Pilsonības likuma grozījumiem, uzsvēris to ieviešanas nozīmību.

"Vērtējot grozījumus Pilsonības likumā, mēs domājam par nācijas saliedētību. Nepieņemama ir situācija, ka Latvijas pilsonība tiek liegta formālu apsvērumu dēļ, kā tas ir bijis līdz šim, likumā neparedzot dubulto pilsonību. Latvijas valstij ir pienākums rūpēties un nezaudēt saikni ar latviešiem visā pasaulē, tādēļ ir tik svarīgi pieņemt grozījumus Pilsonības likumā, kuri paredz laika ziņā neierobežotas tiesības Latvijas pilsoņiem, kas ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai citu iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā, un viņu pēcnācējiem iegūt Latvijas pilsoņa statusu, saglabājot arī citas valsts pilsonību. Tāpat Latvijas valsts uzņemas atbildību un tiesisko aizsardzību par Latvijas pilsoņu bērniem, kas ir dzimuši ārvalstīs," ministra pausto pavēstīja viņa palīdze Līga Ādamsone.

Vienlaikus valdība lūgs izvērtēt, vai dubultpilsonības pieļaujamība attiecībā uz personām, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šo personu pēcnācējiem, nenostāda nevienlīdzīgā situācijā latviešus un līvus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un nepieciešamības gadījumā, attiecināt dubultpilsonības institūtu arī uz viņiem.

Likumprojekts arī noteic, ka Latvijas pilsoņi ir bērni, kuriem viņu adopcijas brīdī viens vai abi adoptētāji ir Latvijas pilsoņi.

Papildus tam TM rosina par Latvijas pilsoņiem reģistrēt arī personas, kas ir ieguvušas pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību latviešu mācībvalodā.

Prakse pierāda, ka pašreizējais likuma pants – pilsoņa statuss reģistrējams tikai personām, kuras apguvušas pilnu kursu vispārizglītojošās skolās –  liedz iespēju iegūt Latvijas pilsonību personām, kuras pilnībā pārvalda latviešu valodu, ir integrējušās latviskā vidē, bet kuras dažādu apstākļu dēļ nav mācījušās minētajās mācību iestādēs, bet mācījušās, piemēram, tehnikumā, iegūstot arī vispārējo vidējo izglītību, vai nav mācījušās pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodā.

Tāpat TM rosinājusi par Latvijas pilsoņiem uzskatīt bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē un kuru vecāki ir nepilsoņi vai bezvalstnieki, izņemot bērnus, kuru vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības.

TM arī aicina paredzēt, ka Latvijas pilsoņi ir pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimušie bērni, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, kuru vecāki ir nepilsoņi vai bezvalstnieki, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuri pēc 14 gadu vecuma sasniegšanas nav Latvijā vai ārpus tās ar tiesas spriedumu atzīti par vainīgiem tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko Latvijas likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem.

Likumprojekts paredz arī jaunu pantu "Latvijas trimdinieku pilsonība", un tas noteic, ka Latvijas pilsoņi, kuri laikā no 1940.gada 17. jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, un viņu pēcnācēji saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apmērā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus.

Pamatojot šādu tiesību normu, likumprojekta autori norāda, ka valstij ir pienākums rūpēties un nezaudēt saikni ar tiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā.

Taču, pēc Ministru kabineta uzskata, tiesiskā saikne ir saglabājama tikai ar tiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, ar kuriem šī saikne faktiski pastāv vai ir iespējama, paredz TM sagatavotā atbilde Saeimas Juridiskajai komisijai.

TM arī uzsver, ka plānotais regulējums pilnībā neatrisina represēto tiesības iegūt Latvijas pilsonību. Proti, personām, kuras Latvijas okupācijas laikā tika deportētas no Latvijas un viņu pēcnācējiem, piedāvātā likuma redakcija pieļauj dubultpilsonību tad, ja citas valsts pilsonība iegūta līdz 1990.gada 4.maijam.

Ministrija vērš uzmanību uz to, ka, atjaunojot Latvijas valsti 1990.gada 4.maijā, represētie automātiski bija Latvijas pilsoņi, taču pēc 1992.gada 1.janvāra, kad beidza pastāvēt PSRS, represētie un viņu pēcnācēji automātiski ieguva kādas PSRS pēcnācējvalsts pilsonību.

Tādēļ valdība rosinās normu attiecināt uz Latvijas pilsoņiem, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un viņu pēcnācējiem, izslēdzot vārdus "un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs".

Likumprojekts arī noteic, ka valdībai jādod atļauja saglabāt pilsonību tiem Latvijas pilsoņiem, kuri nav ES, NATO vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsoņi. Pēc valdības domām, nav "tiesiski korekti piešķirt tiesības Ministru kabinetam politiski lemt par pilsonības piešķiršanu vai saglabāšanu".

Plānotās izmaiņas likumā arī pieļauj dubultpilsonību bērniem, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas, ja viņi ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, iegūst citas valsts pilsonību (pavalstniecību). Valdība plāno lūgt Saeimu izvērtēt, vai ir pamatoti attiecināt likumprojektā iekļautos ierobežojošos nosacījumus, ar kuriem dubultā pilsonība var izveidoties tikai tādai bērnu kategorijai, kuri to iegūst ar dzimšanas brīdi un kuru dzimšanas vieta ir ārpus Latvijas, attiecīgi attiecinot arī uz tādiem bērniem, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs citas valsts pilsonis.

Ministru kabinets arī lūgs precizēt, vai dubultpilsonība ir pieļaujama personām, kuras Latvijas pilsonību iegūst naturalizācijas kārtībā un kurām pašlaik nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība.

TM arī rosina noteikt ierobežojumu naturalizēties personām, kuras saistītas ar starptautisko terorismu, ekstrēmistiskām organizācijām vai apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību.

Vēl valdība aicina Saeimu grozīt naturalizācijas noteikumus, kā arī paredzēt citus grozījumus likumā. Kopumā valdībai ir 38 priekšlikumi grozījumiem Pilsonības likumam.

Jau vēstīts, ka Saeima nolēmusi arī jaunajā sasaukumā turpināt izskatīt grozījumus Pilsonības likumā, tādēļ Saeimas Juridiskā komisija lūgusi valdību paust viedokli par ierosinājumiem.

Grozījumus varētu sagatavot pusgada laikā, un optimistiskajā gadījumā balsojums Saeimā varētu būt ap Lieldienām.

Pilsonības likuma grozījumus veidos trijos jautājumu blokos. Pirmais no tiem ‒ dubultpilsonības iegūšana ārvalstīs dzīvojošajiem ‒ ir iztirzāts jau iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā, tādēļ Saeimas komisija pēc divām nedēļām sāks skatīt pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem. Savukārt trešais jautājumu loks, ko apakškomisija sagatavos, būs par pilsonību tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.

Pilsonības likums nav grozīts kopš 1997.gada un satur atsauces uz vairs spēkā neesošiem normatīvajiem aktiem, līdz ar to tajā būs nepieciešami arī vairāki tehniski grozījumi. Deputāti vienojās aicināt valdību sniegt priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam, tostarp izvērtējot nepieciešamās tehniskās izmaiņas, lai likums atbilstu laika garam.

Jau vēstīts, ka, līdzīgi kā 10.Saeimā, arī šajā sasaukumā izveidota Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija. Tās deputāti nolēma turpināt izskatīt iepriekšējā sasaukumā nepabeigtos grozījumus Pilsonības likumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam noteikts 2012.gada 1.janvāris.

(ziņa papildināta ar tieslietu ministra teikto)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas