Par Osipovu nobalsoja 51 deputāts, pret - 41, bet divi deputāti balsojumā atturējās.
Lēmums par Osipovas apstiprināšanu AT tiesneses amatā stāsies spēkā 2024.gada 2.janvārī.
Pirms balsojuma Saeimas debatēs parlamentārietis Mārcis Jencītis (LPV) iebilda pret Osipovas kandidatūru, norādot, ka viņa interpretējot Satversmes 110.pantu "politiski, ideoloģiski, pēc sava prāta". Politiķis aicināja kolēģus nebūt aunu baram un neatbalstīt "ideoloģiski politizētu tiesnesi".
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) uzsvēra, ka Osipovas atkārtota virzīšana uz AT tiesneša amatu esot absolūta necieņa pret likumdošanas iestādi, jo iepriekšējā, 13.Saeima, pērn noraidījusi viņas kandidatūru. Politiķis arī uzsvēra, ka deputāti Saeimā neatrodas, lai balsotu pēc tiesnešu kolēģijas vai kādas citas institūcijas norādījumiem.
Politiķis Vilis Krištopans (LPV) cita starpā kritiski novērtēja, ka Osipovai nav pieredzes tieši vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša darbā.
Savukārt deputāte Agnese Krasta (JV) aicināja atbalstīt tiesiskumu un apstiprināt Osipovu tiesneses amatā. Politiķe norādīja, ka Saeimā ir pārstāvēti dažādu ideoloģiju politiķi, bet aicināja neaizmirst, ka tiesiskums nepārstāv kādu konkrētu ideoloģiju.
Ja likumdevēja pārstāvji iebilst pret kādu tiesneša kandidātu, tad to ir jāspēj pamatot ar atbilstošiem argumentiem, sacīja Krasta, norādot, ka nepietiek ar nepatiku pret tiesiski veidotiem spriedumiem.
Deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) atgādināja, ka saistībā ar ST spriedumu, par ko Osipova no daļas sabiedrības kritizēta, tieši Osipova savās atsevišķajās domās spriedumam bija paudusi, ka likumdevējam jāizšķiras par ģimeņu jautājumiem. Reizē ST pārējo tiesnešu vairākuma spriedumu Osipova publiski aizstāvējusi atbilstoši saviem kā ST priekšsēdētājas pienākumiem.
Deputāts Andrejs Vilks (ZZS) uzsvēra, ka Osipova ir izcila Latvijas juriste, kura veikusi unikālus pētījumus, tajā skaitā, tiesību socioloģijā un tiesību vēsturē, un ka tiesneša amatā apstiprinātā kandidāte ir ar savu principiālu nostāju. Vilks arī mudināja iepazīties ar Osipovas monogrāfiju, kas veltīta arī Latvijas valstiskumam.
AT Civillietu departamenta kopsapulce šogad atkārtoti atzina Osipovu par piemērotu AT senatores amatam, tāpēc Osipova tika atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai AT tiesneses amatā.
Uz vakanto senatora amatu Osipova tika pieteikta kā bijusī ST tiesnese atbilstoši likumam "Par tiesu varu", kas paredz iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.
Vienlaikus Saeima no Augstākās tiesas tiesnešu amatiem atbrīvoja Anitu Čerņavsku un Aivaru Keišu.
Osipova uz senatores amatu kandidēja atkārtoti. Pērnā gada sākumā Saeima viņas kandidatūru neapstiprināja, lai gan tāpat kā pašlaik bija AT Civillietu departamenta senatoru kopsapulces pozitīvs atzinums par kandidātes profesionālo atbilstību amatam.
Pēc šī Saeimas lēmuma AT plēnums pieņēma lēmumu, kurā aicināja likumdevēju respektēt varas dalīšanas un tiesiskuma principu, proti, argumentēt tiesu varas priekšlikuma noraidīšanu ar saprotamiem un tiesiskiem apsvērumiem. AT plēnums norādīja, ka likumdevējs, pamatojot AT virzītā kandidāta neapstiprināšanu, konkrētajā gadījumā tiesiskus apsvērumus nebija norādījis.
AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsver, ka AT senatoru kandidātu profesionālās atlases procesā bauda plašu rīcības brīvību, līdzīgi kā to bauda likumdevējs tiesnešu apstiprināšanas amatā procesā Saeimā. Taču šī rīcības brīvība mūsdienās nav absolūta - gan AT, gan Saeimas rīcības brīvību ierobežo Satversme un tajā nostiprinātie tiesiskuma un tiesas neatkarības principi.
"Tāpēc tiesnešu apstiprināšanas Saeimā procesu nosaka profesionāli un tiesiski, nevis politiski vai populistiski apsvērumi. Līdz ar to sabiedrības interesēs ir nodrošināt atbilstošus aizsardzības pasākumus pret tiesu neatkarību apdraudošu politisko ietekmi AT tiesnešu iecelšanas procesā", norāda AT priekšsēdētājs.
Kā ziņots, Osipova septembrī Juridiskās komisijas sēdē uzsvēra, ka vēlas kalpot Latvija, turpmāko darba mūžu strādājot par tiesnesi.
Osipova norādīja, ka viņai ir 33 gadu pieredze akadēmiskajā darbā Latvijas Universitātē (LU). Kad pirms 20 gadiem viņu aicināja strādā uz ST, juriste šo piedāvājumu sākotnēji pieņēmusi ar lielām šaubām, taču tagad Osipova pozitīvi novērtē ST iegūto pieredzi.
AT senatores amata kandidāte uzsvēra, ka tiesnesim gandarījumu sniedz tas, ja viņš redz, ka ar pieņemto lēmumu atjaunots taisnīgums vismaz vienam cilvēkam, kas reizē nozīmē arī ticības atjaunošanu valstij. Tāpēc Osipova turpmāko darba mūžu grib veltīt tiesneša darbam, tādā veidā kalpojot Latvijas Republikai.
AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs iepriekš komisijas sēdē uzsvēra, ka konkursā uz šo amatu Osipova uzrādījusi ļoti labus rezultātus, saņemot vairāk nekā 62 no 70 punktiem - parasti tiesnešu rezultāti līdzīgos gadījumos ir nedaudz virs 50 punktiem.
Tāpat viņas kandidatūra AT Civillietu departamenta kopsapulcē atbalstīta ar pārliecinošu balsu vairākumu, atzīmēja Strupišs.
Osipovas kandidatūru iepriekš atbalstīja Juridiskās komisijas balsojošo deputātu vairākums.
pievienota 3.-10.rindkopa