Osipovs aģentūrai BNS pavēstīja, ka eksāmens viņam jākārto 4.jūnijā.
Viņš atzina, ka beidzot nolēmis naturalizēties, jo pilsonības neesamība traucē nodarboties ar politiku. Osipovs pieļāva, ka pēc Latvijas pilsonības iegūšanas viņš piedalīsies Saeimas vēlēšanās.
Pilsonības likums paredz, ka Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā pilsonības pretendentiem ir jānokārto latviešu valodas prasmes pārbaude un Latvijas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaude. Pilsonību var iegūt gada laikā, taču apkopotā statistiskā informācija liecina, ka Latvijas pilsonība pretendentam tiek piešķirta ātrāk – trīs līdz četrus mēnešus pēc pārbaužu nokārtošanas.
Jau ziņots, ka Osipova un Vladimira Lindermana vadītā biedrība Dzimtā valoda iniciēja referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Tautas nobalsošanā grozījumi Satversmē, kas paredzēja krievu valodai noteikt valsts valodas statusu, netika atbalstīti.
Ziņots arī, ka par iespējām naturalizēties cīnās arī Lindermans. 2010.gada vasarā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nolēma atteikt izskatīt Lindermana naturalizācijas iesniegumu. Lindermans to pārvaldē apstrīdēja, taču tā atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu.
Tad Latvijā dzimušais un latviešu valodu labi protošais Lindermans vērsās Administratīvajā rajona tiesā, kuras lēmums Lindermanam bija labvēlīgs. PMLP tiesas lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā, kura savu lēmumu vēl nav paziņojusi.