Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +25 °C
Skaidrs
Trešdiena, 22. maijs
Emīlija

Notekūdeņu monitorings uzrāda pārāk lielu medikamentu aktīvo vielu koncentrāciju vidē

Daudzviet medikamentu aktīvās vielu daudzums notekūdeņos, kā arī Latvijas un Lietuvas upēs un ūdenstilpēs ir tuvu vai pārsniedz koncentrāciju, kas tiek uzskatīta par videi drošu, informēja Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Liena Freimane.

Lai mazinātu medikamentos esošo farmaceitiski aktīvo vielu nonākšanu vidē, nepieciešams ne tikai turpināt izglītot iedzīvotājus par medikamentu atbildīgu lietošanu, nederīgās zāles nododot aptiekās, bet arī valstiskā mērogā īstenot dažādus regulējošus pasākumus, tai skaitā izstrādāt un ieviest vides kvalitātes normatīvus un ūdens kvalitātes standartus attiecībā uz farmaceitiski aktīvajām vielām, veicināt labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu farmaceitiski aktīvo vielu ražošanā, izmantošanā (pārvaldībā), savākšanā un pārstrādē, kā arī notekūdeņu attīrīšanā.

Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības projektā "MEDWwater" abās valstīs pētīja farmaceitiski aktīvo vielu klātbūtni sešpadsmit notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un ūdenstilpēs, kur attīrītie notekūdeņi tiek novadīti.

Paraugus analizēja Klaipēdas Universitātē, kur secināts, ka Latvijas un Lietuvas vidē visbiežāk nonāk sāpju un iekaisumu remdējošu medikamentu aktīvās vielas, kā ibuprofēns, diklofenaks, paracetamols.

Klaipēdas Universitātes Jūras pētījumu institūta zinātniskais darbinieks Sergejs Suzdaļevs norāda, ka zināšanas par to, kādas farmaceitiski aktīvās vielas nonāk notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un ūdenstilpēs, var palīdzēt veikt mērķtiecīgākus ieguldījumus progresīvās attīrīšanas tehnoloģijās, lai mazinātu šo vielu turpmāku nonākšanu vidē.

Farmaceitiski aktīvās vielas var nonākt vidē, jo nederīgie medikamenti bieži tiek izmesti kopā ar sadzīves atkritumiem, vai nonāk kanalizācijā gan izmetot nederīgās zāles, gan ar cilvēka vielmaiņas galaproduktiem, savukārt atkritumu poligonu attīrīšanas iekārtas, kā arī komunālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas pašlaik nav projektētas attīrīšanai no farmaceitiski aktīvajām vielām. Uzlabojot attīrīšanas iekārtu darbu un pielietotās attīrīšanas tehnoloģijas, būtu iespējams mazināt un pat pilnībā ierobežot atsevišķu farmaceitiski aktīvo vielu nonākšanu vidē.

Projektā "MEDWwater" VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) ir sagatavojis ieteikumus notekūdeņu attīrīšanas iekārtām drošai farmaceitisko vielu attīrīšanai un monitorējamām farmaceitiskajām vielām.

LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste Anete Kubliņa uzsver, ka sīkāk aplūkojot "MEDWwater" projektā noteiktās problemātiskās farmaceitiskās vielas, piemēram, ibuprofēnu, diklofenaku, azitromicīnu un amoksicilīnu, var secināt, ka lielāko daļu šo farmaceitisko vielu var attīrīt ar tādām attīrīšanas tehnoloģijām kā aktīvās ogles adsorbcija un ozonēšana. Šīs tehnoloģijas darbojas atšķirīgi dažādos notekūdeņos, tāpēc būtu nepieciešami pilottesti, lai noteiktu vispiemērotākās metodes.

Pašlaik spēkā esošie nacionālie normatīvie akti komunālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nenosaka ieviest papildus notekūdeņu, vai to dūņu apstrādes metodes farmaceitiski aktīvo vielu attīrīšanai, tāpēc Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece, projekta "MEDWwater" vadītāja Ieva Putna-Nīmane skaidro, ka nepieciešams arī izstrādāt normatīvos aktus, kas noteiktu skaidras prasības farmaceitiski aktīvu vielu apritē un apsaimniekošanā un motivētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatorus ieviest jaunus risinājumus notekūdeņu attīrīšanai no farmaceitiski aktīvām vielām.

Viņa arī norāda, ka nepieciešams regulārs farmaceitisko aktīvo vielu monitorings vidē, jo līdz šim lielākā daļa datu Latvijā un Lietuvā ierobežotā daudzumā tiek iegūti dažādos projektos. Farmaceitisko vielu nonākšanas vidē samazināšanai būtiska ir arī medikamentu savākšana un apstrāde.

Latvijā aptuveni 74% aptieku pieņem nederīgos medikamentus, taču tas nav obligāts pienākums, tāpēc ir nepieciešams izstrādāt regulējumu, lai skaidri noteiktu dažādu ieinteresēto pušu lomas visos ieviešanas posmos, proti, pienākumu sadalē un finansēšanas mehānismā, kā arī bīstamo atkritumu apstrādē.

Lietuvā aptiekām ar likumu ir noteikts pieņemt nederīgos medikamentus, tomēr atsevišķu likuma nepilnību dēļ, dažādu institūciju lomu noteikšanā, aptiekas pašlaik sedz izdevumus par savākto medikamentu iznīcināšanu.

Lai mazinātu farmaceitiski aktīvo vielu nonākšanu vidē, jāturpina Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju izglītošana par nederīgo medikamentu pareizu utilizāciju. Kā norāda Kurzemes plānošanas reģiona projekta "MEDWwater" vadītāja Freimane, pētījumu centra SKDS 2021.gadā veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 13% Latvijas iedzīvotāju nodod nederīgas zāles aptiekās to pareizai utilizācijai.

Projektā "MEDWwater" īstenoja izglītojošu kampaņu "Dabai tableti nevajag", lai atgādinātu, ka ikvienam zāles jālieto atbildīgi, kā arī jāparūpējas, lai nederīgās zāles nevis nonāktu atkritumos vai kanalizācijā, bet tiktu pareizi utilizētas - aiznesot tās uz kādu no aptiekām, kas tās pieņem. Kampaņas laikā ar informatīviem video, infografikām un citiem materiāliem, kā arī publicitātes aktivitātēm aicināja veidot jaunus, pozitīvus un videi draudzīgākus ieradumus.

Interreg V-A Latvijas - Lietuvas programmas 2014.-2020.gadam projekts "Farmaceitiskās vielas notekūdeņos - daudzums, ietekmes un iespējas to samazināšanai" ("MEDWwater" LLI-527) tiek īstenots no 2021.gada februāra līdz šā gada jūnijam, lai uzlabotu farmaceitisko vielu piesārņojuma pārvaldības efektivitāti un stiprināt sadarbību starp valsts institūcijām un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoriem.

Projektu īsteno tā vadošais partneris Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas Institūts", sadarbībā ar partneriem no Latvijas un Lietuvas, proti, Kurzemes plānošanas reģionu, LVĢMC, Klaipēdas Universitāti, Zāļu valsts aģentūru un Lietuvas Veselības ministrijas valsts zāļu kontroles aģentūru.

Projektā ir apkopota informācija par medikamentu lietošanas paradumiem Latvijā un Lietuvā, aprēķināta medikamentu slodze pētītajās ūdens attīrīšanas iekārtās, izvērtēta farmaceitisko vielu ietekme uz ūdens vidi (iekļaujot ekotoksicitātes aspektus), sniegts pārskats par eksistējošām stratēģijām, normatīvajiem aktiem, plānošanas dokumentiem par farmaceitiski aktīvo vielu monitoringu, ietekmi uz vidi un iespējamiem slodžu vidē samazināšanas pasākumiem, kā arī veikta Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju izglītošana par medikamentu atbildīgu lietošanu, aicinot nederīgās zāles nodot aptiekās, lai mazinātu to nonākšanu sadzīves atkritumos un kanalizācijā.

Projekta kopējais budžets ir nepilni 700 000 eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 572 000 eiro.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Jūrmalā sieviete sadur garāmgājēju

Pagājušajā nedēļā Jūrmalā uz ielas sieviete bez acīmredzama iemesla uzbruka kādai kaugurniecei, vairākas reizes viņai iedurot ar nazi un nodarot smagus miesas bojājumus, aģentūru LETA informēja Valst...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas