Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. janvāris
Valērijs, Aivars

Noraida NA virzītos grozījumus par izglītību tikai valsts valodā skolās jau no nākamā mācību gada

Saeima šodien noraidīja Nacionālās apvienības (NA) rosinātos grozījumus Izglītības likumā un Augstskolu likumā, kas būtu paredzējuši izglītību tikai latviešu valodā skolās noteikt jau no nākamā mācību gada.

Savukārt koalīcijas vairākums pirmdien paudis atbalstu risinājumam citā termiņā - latviešu valodas programmas ieviešanai mācībām 1.-7.klasei sešu gadu laikā no 2023./2024.mācību gada.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja NA pārstāvji, partija iesniegusi likumprojektu paketi sabiedrības saliedētībai un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas stiprināšanai izglītībā un darba tirgū. Tostarp priekšlikumi paredz arī valsts dibinātās augstskolās studiju programmas, kas norit Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās, nodrošināt arī valsts valodā.

Tāpat iesniegti grozījumi, kas paredz liegt darba sludinājumos un līgumos pieprasīt svešvalodas prasmi, ja tā nepieciešama saziņai ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

"Šobrīd, kad visa pasaule dzīvo līdzi karam Ukrainā, ir svarīgi ne vien morāli un praktiski palīdzēt Ukrainai, bet arī stiprināt Latviju kā nacionālu un saliedētu valsti. Mūsu valstiskuma pamatā ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda. Šis ir īstais brīdis spert izlēmīgus soļus," norāda NA vadītājs Raivis Dzintars.

Viens no NA iesniegtajiem priekšlikumiem paredzēja no šī gada septembra mazākumtautību skolām pāriet uz mācībām pilnībā latviešu valodā. Pēc NA sacītā, pašlaik mazākumtautību pamatskolās valsts valodā norit 50% līdz 80% mācību procesa, bet vidusskolās - viss mācību process, saglabājot skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

NA piedāvāja ar 2022./2023.mācību gadu pilnībā pāriet uz mācībām latviski pamatizglītības un vidējās izglītības posmā. Partijas ieskatā, līdzšinējā pāreja veicinājusi integrācijas procesu, nodrošinot ikvienam bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību un būt konkurētspējīgam darba tirgū.

Tāpat partija bija rosinājusi noteikt, ka valsts dibinātām augstskolām, kas īsteno studijas ES oficiālajās valodās, būs jānodrošina šo programmu apguve arī valsts valodā. Izņēmums būtu gadījumi, kad attiecīgās programmas nodrošināšanai Latvijā nav nepieciešamās specialitātes vai kvalifikācijas pasniedzēju.

NA uzskata, ka esošā situācija, kad valsts augstskolām nav pienākuma sniegt līdzvērtīgu piedāvājumu latviski, sašaurina Latvijas iedzīvotāju iespējas gūt jaunas zināšanas valsts valodā un rada riskus latviešu zinātnes valodas attīstībai un prestižam. Tas var nākotnē mazināt valsts valodas lietojumu atsevišķās izglītības un zinātnes jomās, kā arī bremzēt zinātnes valodas, īpaši terminoloģijas, veidošanos latviešu valodā.

Tāpat Saeima šodien noraidīja NA rosinātās izmaiņas Darba likumā, kas būtu noteikuši, ka ne darba sludinājumos, ne darba līgumos nedrīkst iekļaut prasību pēc svešvalodas prasmes, ja tā paredzēta saziņai ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Partija norāda, ka darba tirgū joprojām ir situācijas, kad darba meklētājiem bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas svešvalodas, visbiežāk - krievu valodas, prasmes. Iesniegtie grozījumi nostiprinās latviešu valodas lietojumu ikdienā un mazinās krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju Latvijas darba tirgū.

LETA jau rakstīja, ka Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas