Līdz šim nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām bija 70 lati mēnesī jeb 840 lati gadā par katru personu.
Valdības pērn novembrī nolēma, ka ar 2013.gada 1.jūliju nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām IIN aprēķināšanai tiek paaugstināts līdz 80 latiem mēnesī jeb 960 latiem gadā.
Tas nozīmē, ka par katru reģistrētu apgādājamo strādājošais turpmāk ik mēnesi saņems 2,4 latus vairāk nekā līdz šim, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini.
Strādājošajam, kuram apgādībā ir bērns, nestrādājošs laulātais, vecāki vai citi apgādājamie, par atvieglojuma summu 80 lati nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 24% apmērā, tāpēc viņa neto alga ir lielāka nekā kolēģim ar tādu pašu bruto algu, bet bez apgādājamā. No 1.jūlija atvieglojuma dotais ieguvums strādājošajam būs 19,2 lati par vienu apgādājamo.
"Atvieglojuma summa par apgādājamo ir nozīmīga, jo īpaši mājsaimniecībām ar nelieliem ienākumiem. Swedbank Privātpersonu finanšu institūts iesaka ikvienam strādājošajam pārliecināties, vai viņam ir iespējams izmantot valsts nodokļu atvieglojumus un palielināt savus ienākumus, reģistrējot apgādībā esošas personas Valsts ieņēmumu dienestā (VID)," norāda institūta direktore Adriāna Kauliņa.
Saskaņā ar VID datiem no visām personām Latvijā, kas saņem darba algu, apgādājamie ir reģistrēti 27% strādājošo.
"Strādājošais var reģistrēt neierobežotu apgādājamo skaitu, taču, ja strādājošā alga uz papīra ir mazāka par 231 latu, atvieglojumus pilnā mērā viņš saņems tikai par diviem apgādājamiem. Šādā situācijā, ja ģimenē, piemēram, aug trīs vai vairāk bērni, ģimenes kopējie ienākumi būs lielāki, ja apgādājamie tiks sadalīti starp abiem strādājošajiem vecākiem," iesaka Kauliņa.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus regulē likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kur 13.pantā ir uzskaitītas personas, ko Latvijā iespējams reģistrēt kā apgādājamos. 73% no VID reģistrētajiem apgādājamiem ir nepilngadīgi bērni, taču nodokļa atvieglojumus iespējams saņemt arī par nestrādājošu laulāto, tai skaitā arī, ja viņa vai viņš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, par pilngadīgiem bērniem, ja viņi turpina izglītības iegūšanu, par nestrādājošiem un pensiju nesaņemošiem vecākiem, vecvecākiem un citos gadījumos.
Vienlaikus likums paredz virkni priekšnosacījumus atvieglojuma saņemšanai, kā arī nosaka ierobežojumus, piemēram, šos atvieglojumus nevar saņemt mikrouzņēmuma darbinieki, tāpēc savas iespējas strādājošajiem visprecīzāk iespējams noskaidrot, sazinoties ar VID.
Kā jau ziņots, valdības koalīcijā patlaban ir domstarpības par to, kādas nodokļu izmaiņas īstenot nākamgad. Likumā paredzēts, ka 2014.gadā tiks par diviem procentpunktiem - no 24% uz 22% - samazināts IIN. Uz šādu risinājumu uzstāj Reformu partija, kas rosina arī nākamgad straujāk - līdz 140 latiem - paaugstināt nodokļu atvieglojumus par bērniem.
Vienotības ministri - labklājības ministre Ilze Viņķele un finanšu ministrs Andris Vilks - iepriekš bija izteikušies, ka IIN samazināšana par diviem procentpunktiem nākamajā gadā vēl būtu diskutējama un ka IIN samazināšana varētu notikt pakāpeniskāk.
Finanšu ministrija nevienlīdzības mazināšanai 2014.gadā ierosinājusi trīs priekšlikumus - paaugstināt minimālo darba algu no līdzšinējiem 200 līdz 225 latiem, palielināt IIN atvieglojumu par apgādībā esošām personām līdz 98 latiem, kā arī piemērot diferencētu ar IIN neapliekamo minimumu atkarībā no algas lieluma no 45 līdz 84 latiem.