Kaismīgas diskusijas
Valdības sēdē iezīmējās nopietna opozīcija veselības ministram Danielam Pavļutam (A/P), kuru pilnībā atbalsta premjers Krišjānis Kariņš (JV). Interesanti, ka viens no skaļākajiem opozicionāriem ir aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P), kurš pārstāv to pašu politisko spēku, kuru veselības ministrs. Opozīcijā ir arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL) un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL). Neapmierinātību ar tā sauktā luksofora kritērijiem pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), norādot, ka tie nav piemērojami attiecībā uz retāk apdzīvotām teritorijām. Tādēļ ministre aicināja veidot atsevišķu zinātnieku un ekspertu grupu precīzāku Covid-19 saslimstības rādītāju noteikšanai.
Ministru galvenie pārmetumi ir, ka ierobežojumi sevi neattaisno un nav iespējams ilgtermiņā ekonomiku turēt pusaizvērtu. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) arī atzina, ka situāciju ir būtiski mainījis Valsts prezidenta Egila Levita paziņojums – ja Covid-19 izplatība pieaugs, ministriem būs jādemisionē. Līdz ar to Linkaits aicināja ikviena lēmuma anotācijā pievienot tā ietekmi uz Covid-19 izplatību un norādīja, ka valdībai vajadzētu pieņemt tikai tādus lēmumus, kuriem ir zinātnisks pamatojums un zinātnieku izvērtējums. Satiksmes ministrs pat aicināja noteikt četru nedēļu moratoriju jebkādu lēmumu pieņemšanai un šajā laikā zinātniekiem izstrādāt turpmāko darbības stratēģiju.
Tikmēr Pavļuts kārtējo reizi atgādināja, ka valdības lēmumu pieņemšanai ir precīza stratēģija, proti, ierobežojumi tiek būtiski pārskatīti, kad kumulatīvais saslimstības rādītājs pazeminās līdz 200 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Riski pārāk lieli
Attiecībā uz mazajiem veikaliem veselības ministrs ļoti precīzi iezīmēja aktuālo situāciju, kurā jālemj par to atvēršanu. Proti, lai arī epidemioloģiskā situācija ir stabila, saslimstības rādītāju samazināšanās nav vērojama. Turklāt nedrīkst aizmirst par jaunā, lipīgā vīrusa paveida izplatību, kas rada ļoti nopietnus draudus, tostarp slimnīcu kapacitātei, kur triju nedēļu laikā stacionēto pacientu skaits varētu pieaugt trīs reizes. Turklāt, kā norāda SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, pēdējo septiņu dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs ir pasliktinājies.
Pavļuts arī minēja Igaunijas piemēru, kur atšķirībā no Latvijas bija ļoti vāji ierobežojumi, un rezultātā pašlaik Igaunijā 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs ir vairāk nekā 850 (Latvijā – 560), bet pozitīvo testu īpatsvars 24,4% (Latvijā – 6,6%).
Šādos apstākļos, kad saslimstība nemazinās un ir risks par jaunā lipīgā vīrusa transmisiju, pēc veselības ministra domām, ir jāatliek jautājums par mazo veikalu atvēršanu no 9. marta, jo tas nozīmē, ka atvērsies papildus 800 tirdzniecības vietu un darbu klātienē atsāks 16 000 strādājošo, kas ir divreiz vairāk nekā skaistumkopšanas speciālistu, kas sāks darbu no 1. marta. Tie ir papildu riski.
Atgādina par luksoforu
Ekonomikas ministrs Vitenbergs uzsvēra, ka vēlas kritērijus, lai nozare zinātu, ar ko rēķināties. Pavļuts jau atkal atgādināja par luksoforu, kur ir skaidri kritēriji. Tikmēr Pabriks uzstāja, ka mazos veikalus iespējams atvērt, ja tirgotājiem nosaka personificētu darbinieku testēšanu. Viņaprāt, atsevišķu veikalu atvēršana ar vēl nopietnākiem drošības pasākumiem nesamazinātu sabiedrības drošību pandēmijas laikā.
''Mēs nevaram sabiedrībai liegt piekļuvi precēm vēl uz gadu. Vienīgais risinājums – vakcīna. Bet arī ar vakcīnām mums neiet uz priekšu. (..) Man izskatās, ka šobrīd mazie veikali ir nostādīti ķīlnieku pozīcijā, jo viņiem tagad jāuzņemas atbildība, vai divās nedēļās saslimstība pieaugs,'' pauž Pabriks.
Veselības ministrs gan atgādināja, ka atvērti veikali neizbēgami palielina pulcēšanos, jo atšķirībā no, piemēram, pedikīra pakalpojumiem, kur speciālists ir viens pret vienu ar klientu, veikalā cilvēku plūsma ir daudz lielāka. Jāpiemin, ka tikai pirms pāris dienām Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis tvītoja: ''Augstā saslimstība uz ES fona, epidemioloģiskās situācijas nelabošanās, nelielais pieejamo vakcīnu daudzums, jaunā vīrusa varianta izplatīšanās un novājinātā veselības aprūpes sistēma, manuprāt, ir pietiekami iemesli, kāpēc Latvija nevar atļauties ierobežojumu atvieglošanu.''
Komentējot otru valdības pieņemto lēmumu par aizliegumu pagarināt nebūtisko ieceļošanu Latvijā līdz 6. aprīlim, Linkaits uzsvēra, ka aizliegums attiecas tikai uz ārvalstniekiem.
Mūsu valstspiederīgie var brīvi izceļot un ieceļot Latvijā bez jebkādiem ierobežojumiem.