Vienotības valde ar nākamā premjera kandidāta nosaukšanu nesteidzas. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) neiebilst, ka šo personu izraugās Vienotība.
Par valdības demisiju premjere Straujuma paziņoja pirmdienas rītā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Svētdien vēlu vakarā viņa par savu lēmumu bija informējusi Vienotības valdes locekļus un arī koalīcijas partnerus. Neoficiāla informācija liecina, ka par valdības atkāpšanos bijis zināms, tikai to gaidīja nedēļas vidū. Valde sapulcējās arī pirmdienas vakarā, un noskaņojums tajā bijis draudzīgs, Dienai apgalvoja frakcijas vadītājas vietnieks Kārlis Šadurskis.
Vienotība izveidojusi valdības veidošanas sarunu grupu, kurā būs Āboltiņa, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Saeimas deputāts Andrejs Judins un ģenerālsekretārs Artis Kampars. Grupas uzdevums būs sagatavot nākamās valdības darāmo darbu sarakstu, ar kuru ceturtdien iepazīstināt Valsts prezidentu Vējoni, kurš jau šonedēļ sāks sarunas ar partijām. Pēc premjeres paziņojuma par demisiju Vējonis pateicās Straujumai, ar kuru kopā ir strādājis arī valdībā, un izteica nožēlu, ka iekšpolitisko strīdu dēļ koalīcija neizmantoja vēlētāju doto iespēju. Prezidents aicina partijas nevilcināties, jo šajā ārpolitiskajā situācijā Latvijā ir nepieciešama valdība, "un šis nav brīdis, kad varam ilgstoši gaidīt".
Partiju pārstāvji gan neprognozē, ka spēs drīzā laikā tikt galā ar šo uzdevumu. Arī Vienotība nesteidz nosaukt savu premjera kandidātu. Par šā amata pretendentu ir jāvienojas Saeimas frakcijai, tas jāizvirza valdē un vēl jāapstiprina domē. Norādot uz to, ka Vienotība ar 23 mandātiem ir lielākā koalīcijas partija, sabiedrotie no ZZS un NA piekrīt tās tiesībām nominēt nākamo valdības vadītāju. Taču gan ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, gan NA līderis Raivis Dzintars atzina - ja kādu iemeslu dēļ Vienotībai tas neizdotos, tad arī viņu vadītie politiskie spēki ir gatavi uzņemties atbildību par valdības veidošanu.
Pret Vienotības līderes Āboltiņas iespējām vadīt valdību kā viens, tā otrs bija noraidošs. Brigmanis gan atsaucās tikai uz partijas biedriem Latgales reģionā. Kā ZZS, tā NA daudz labprātāk strādātu tagadējā iekšlietu ministra Kozlovska vadītā valdībā.
Kandidējot uz Valsts prezidenta amatu, arī Vējonis norādīja, ka partijām uz premjera amatu būtu jāvirza savi līderi, uz ko pēc tam atsaucās Āboltiņa. Taču Saeimas vēlēšanas notiek pēc trīs gadiem, bet Āboltiņas pilnvaras priekšsēdētājas postenī beidzas pēc gada, un vēl nav zināms, vai viņa tiks pārvēlēta. Ilze Viņķele, kura ir izteiktākā Vienotības iekšējās opozīcijas pārstāve, atturējās raksturot konkrētas personālijas, bet Dienai sacīja, ka viņai ir svarīgi nevis reitingi, bet gan kandidāta reputācija. Pēc viņas domām, lai varētu veiksmīgi strādāt, premjeram ir jāsaņem visas frakcijas atbalsts.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 8.decembra, avīzē Diena!