Skolēnu dziesmu un deju svētku svarīgākās norises ir kopā sanākšana, muzicēšana un dejošana. Šīs darbības epidemioloģiski ir ļoti nedrošas, turklāt jaunieši nebūs potēti. Svētku rīkotāji uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un pasākumiem šovasar ir jānotiek.
XII Skolēnu dziesmu un deju svētkiem bija jānotiek pagājušā gada vasarā, taču jau marta beigās organizatori lēma, ka risks ir pārāk liels, tāpēc svētkus atlika uz gadu. Tobrīd inficēto skaits dienā bija ap divdesmit, bet kopā saslimuši ap 400. Tagad svētkus vairs nevarot atlikt.
Romāns Vanags, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents, noslēguma pasākuma vadītājs, skaidro: "Dziesmu svētku notikums ir zināmā mērā mūsu identitātes simbols un tas ka mēs pēc diviem gadiem 2023.gadā atzīmēsim 150 gadus latviešu dziesmu svētkiem un ka pateicoties dziesmu svētkiem dzima arī Latvija kādu mēs to redzam, tad tā simboliskā nozīme ir tik liela, ka noteikti ir kaut kāda lapa vēsturē jāpāršķir, mēs nevaram vienkārši pateikt, ka nekas nenotika, tāpēc, ka nevarēja."
Ilga Šuplinska (JKP), Izglītības un zinātnes ministre, atzīst, ka "liktos, varētu svētkus uz gadu vēl pārcelt, bet tas līdzi velk neskaidrību, vai arī nākamajā gadā šādi svētki ir iespējami. Un kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka ir jāpieliek punkts, lai iesāktu ceļu uz jaunajiem dziesmu svētkiem. Lai tie bērni un tie skolotāji, kas ir mācījušies, saprastu, ka tagad ir sācies jauns cēliens."
Rīcības komiteja strādā pie vairākiem scenārijiem, kā pasākumi varētu norisināties atkarībā no epidemioloģiskās situācijas. Visticamāk, skatītāju klātienē nebūs un lielākais pasākums iecerēts ar trīs tūkstošiem dalībnieku Mežaparka estrādē. Katrs pasākums notiks vienu dienu no jūlija līdz oktobrim. Skolēnu nakšņošanu ārpus mājām rīkotāji neplāno.
Svētku rīkotāji apzinoties risku, ka pat pie regulāras testēšanas un stingriem drošības pasākumiem, bērnu saslimšanu nevar izslēgt.
Agra Bērziņa, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore, skaidro: "Ne par velti mēs šobrīd izskatām iespēju gan ar testēšanu pirms izbraukšanas no mājām un, iespējams, nokļūstot svētku notikumu vietā. Mēs jau nevaram izbēgt no saslimšanas, var gadīties, mēs aizejam uz veikalu, arī tur mēs varam satikties ar infekciju, vai braucot sabiedriskajā transportā. Tik milzīgā izolācijā mēs neviens neesam pasargāti."
Svētku organizatori uzsver, ka pasākumus bez minstināšanās pēdējā brīdī atcels, ja eksperti pateiks, ka risks ir pārāk liels.
Slimību profilakses un kontroles centra eksperti neaizliedz gatavoties svētkiem, taču pasākumus ar lielu dalībnieku skaitu uzskata par maz ticamiem.
Uga Dumpis, Veselības ministrijas galvenais infektologs, atzīst, ka "viena lieta ir gatavoties dziesmu svētkiem, tas ir tāds process, kas notur bērnus aktīvus, motivē viņus kaut ko darīt. Otra lieta ir praktiskā dziesmu svētku organizēšana, kā tas varētu izskatīties dzīvē man ļoti grūti ir iztēloties."
No Covid-19 inficētajiem brīvas slimnīcas un dienā saslimušo skaits zem desmit – tādi varētu būt priekšnoteikumi brīvākai pasākumu norisei, min Dumpis. Šobrīd par tādu scenāriju nekas neliecina.
Dumpis piebilst, ka viņu varot saukt par panikas cēlāju, bet "es nekādīgi nespēju iztēloties, kā tā situācija varētu strauji uzlaboties. Situācijas uzlabošanās varētu būt tad, kad mēs sasniegsim 30% – 40% vakcinācijas aptveri. Tad uzmanīgi mēs varētu skatīties uz vasaras vidu, uz beigām, iespējams, mēs varētu nonākt līdz situācijai, kāda tagad ir Lielbritānijā vai Izraēlā, kur tiešām izskatās ļoti labi, bet arī Lielbritānijā ierobežojumi joprojām ir stingrāki kā Latvijā, turklāt mēs jau esam sākuši vēršanas vaļā, nesagaidot vakcinācijas aptveres pieaugumu, līdz ar to es teiktu, ka mēs balansējam uz naža asmens."
Lielākais organizēšanas darbs gulsies uz pašvaldībām, taču tām dziesmu svētki līdz šim nav bijusi prioritāte. Lielākas rūpes ir par to, lai skolēni sekmīgi pabeigtu 12.klasi un lai septembrī mācības varētu notikt klātienē. Pašvaldības gaida valdības lēmumu, kas varētu būt maijā.
Rīgā saslimstības rādītāji visu laiku ir augsti un ir maz cerību tuvākajās nedēļās atgriezties pie mācībām skolās. Skolotāju potēšana sāksies nākamnedēļ. Līdz svētku pasākumiem jūlijā, augustā var nepietikt laika bērniem atkārtot repertuāru. Savukārt iepirkumi transportam un ēdināšanai ir jāizsludina laikus, un svētku atcelšanas dēļ var nākties maksāt kompensācijas. Pretargumentu ir tik daudz, ka šobrīd doma par svētku rīkošanu neliekas prātīga, spriež Rīgā.
Iveta Ratinīka (_Latvijas Attīstībai_), Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja, saka:
"Lielākais šķērslis ir veselai saprāts. 2020.gadā mēs norāvām dziesmu svētkus pie desmit reizes mazākas saslimstības."
Arī epidemioloģisko prasību ievērošana var izrādīties sarežģīta un ja kāds to pārkāps, sekas var būt bēdīgas. Lielākās bažas, ka septembrī var neizdoties atgriezties mācībās klātienē.
Nākamnedēļ būšot zināmi Rīgas skolēnu vecāku un pedagogu aptaujas rezultāti, kurā uzdoti jautājumi par gatavību svētkiem un vai pasākumiem ir atbalsts. Pamatojoties uz to Rīga izlems, vai svētku rīkošanai piekrist.
Rīgas budžetā Skolēnu dziesmu un deju svētku norisei ir paredzēti 840 tūkstoši eiro, bet valsts ir rezervējusi 4,5 miljonus.