Preču iegāde un pakalpojumu apmaksa internetā jau daudzus gadus var lepoties ar pakāpenisku popularitātes kāpumu. Tomēr ārkārtīgi strauju izaugsmi e-komercija ir piedzīvojusi kopš pagājušā gada pavasara, Covid-19 pandēmijas sākuma, kad notika iepriekš nepieredzētais – klātienes tirdzniecība tika ierobežota, un e-komercijas piedāvājumam pievērsās pat tie, kuri iepriekš nebija pieraduši internetā iegādāties, piemēram, apģērbu.
Līdz ar e-komercijas izaugsmi pieaug arī finanšu riski, tomēr piesardzīgiem jābūt ne tikai virtuālajā vidē. Blēži, lai no potenciālajiem upuriem izvilinātu finanšu datus, zvana arī pa tālruni, tādēļ uz svešiem numuriem ieteicams vispār neatbildēt, bet, ja tas tiek darīts, tad zvanītāja teiktais jāizvērtē ļoti kritiski.
Bloķē un ziņo!
Jāņem gan vērā, ka par virtuālas zādzības upuri var kļūt pat vispiesardzīgākais cilvēks. Globālā mērogā strādājošie kiberdrošības eksperti ir norādījuši, ka privātpersonu finanšu dati var nonākt blēžu rokās, ja krāpnieciskais uzbrukums tiek vērsts pret uzņēmumu, no kura cilvēki iegādājušies preces vai pakalpojumus. Piemēram, kiberuzbrukumu var piedzīvot viesnīca vairāku tūkstošu kilometru attālumā no Latvijas, un ļaundaru rokās var nonākt viesnīcas klientu finanšu dati, kas laika gaitā var tikt izmantoti pirkumiem ārvalstu interneta veikalos.
"Ja pamanāt maksājumu, kuru neesat veicis, nekavējoties sazinieties ar banku, lai bloķētu karti vai kontu," rekomendē Swedbank mediju attiecību vadītājs Jānis Krops. Bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs Kaspars Briška arī norāda, ka ikvienam, kuram ir aizdomas, ka viņš kļuvis par krāpniecības upuri, jānomaina finanšu dati, piemēram, pieslēgšanās iespēja internetbankai.
Ja rodas aizdomas, ka nauda ir pārskaitīta krāpniekam vai kredītkartes dati ir iesniegti neuzticamam pārdevējam, pēc iespējas ātrāk jāziņo ne tikai bankai, bet arī policijai, atgādina bankas Luminor informācijas drošības eksperts Pāvels Mickevičs un piebilst, ka arī tad, ja norēķinu karte ir pazaudēta vai nonākusi svešās rokās, tā nekavējoties jābloķē savā internetbankā vai piezvanot bankai.
Savukārt, lai izvairītos no situācijas, kad šķietamā naudas zādzība no konta patiesībā izrādās paša konta īpašnieka veikts, bet aizmirsts pirkums, ieteicams regulāri piefiksēt visus maksājumus.
Krāpnieki rada trauksmi
Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā blēdību riski ir saasinājušies, Finanšu nozares asociācija (FNA) šā gada martā prezentēja informatīvu kampaņu Neuzķeries! Esi gudrāks par krāpniekiem!. "Pēdējā laikā ir aktivizējušies krāpnieki, kas banku klientus cenšas pamudināt veikt darbības, kuru rezultātā klienti zaudē naudu. Izplatīta krāpšanas metode ir tālruņa zvani, kuru laikā klienti tiek informēti par aizdomīgu darījumu un mudināti to atcelt. Arī dažādi investīciju piedāvājumi ar iespēju gūt milzu peļņu nav zaudējuši aktualitāti," situāciju raksturo FNA IT drošības darba grupas vadītājs Oskars Blumbergs un turpina: "Krāpnieki bieži uzdodas par finanšu uzraugiem vai bankas darbiniekiem un norāda uz nelikumīgām darbībām vai neapstiprinātiem maksājumiem no potenciālā upura konta. Viņi cilvēkos rada stresu un trauksmi, stāstot, ka no konta tiek veikts aizdomīgs pārskaitījums un to ir iespējams apturēt, nosaucot klientu vai maksājumu karti identificējošu informāciju, tostarp apstiprinot darbību ar Smart-ID vai kodu kalkulatoru."
Blumbergs brīdina, ka krāpnieki izmanto dažādos portālos izvietotos darba meklējumu vai lietu pārdošanas sludinājumus. Blēži aicina apliecināt savu personu potenciālajam darba devējam, autentificējoties ar Smart-ID, vai aicina saņemt naudu par preci, ievadot atsūtītajā saitē maksājumu kartes datus.
Tomēr ir sastopami arī vē• citi blēdību veidi. "Šopavasar ļoti daudz cilvēku Valsts policijai ziņoja par krāpniekiem, kuri izmantoja loģistikas uzņēmumu identitāti. Rīgas reģionā vien policija bija reģistrējusi 279 notikumus, kad krāpnieki izmantojuši DPD Latvija un Omniva Latvija logo un identitāti. Reģistrētie zaudējumi apkrāptajiem kopumā sasnieguši vairāk nekā 23 800 eiro," skaidro FNA eksperts.
Plaši izmantota krāpšanas shēma ir arī aicinājums investēt naudu dažādās ieguldījumu platformās un virtuālajās valūtās. Šādos gadījumos krāpnieki nereti mudina cilvēkus instalēt attālinātas piekļuves programmatūru, ar kuru iegūst kontroli pār upura viedierīci vai datoru. «Valsts policija šā gada martā informēja, ka no diviem Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti kopumā 54 358 eiro, telefonkrāpniekam viņus sazvanot un piedāvājot it kā nopelnīt kriptovalūtu Bitcoin. Upuri brīvprātīgi veica ieguldījumus un tikai pēc ilgāka laika atskārta, ka platforma nepiedāvā iespēju peļņu no tās izņemt," zina stāstīt Blumbergs un mudina ņemt vērā, ka joprojām ir sastopami arī nepatiesi e-pasti par mantojumu un centieni izvilināt naudu romantisku solījumu aizsegā.
Blēdās ar aktuālo
Pandēmijas laikā izplatīta problēma ir viltus e-pasti. "Klienti saņem it kā bankas vārdā atsūtītu e-pastu, kurā ir informācija, piemēram, par nepieciešamību ātri pārbaudīt naudas pārskaitījumu, vai ir norādīts, ka maksājums nav noticis un tādēļ jāuzklikšķina uz saites, lai to pārbaudītu. Uzklikšķinot bieži ir aicinājums apstiprināt savu identitāti, ievadot internetbankas lietotāja vārdu un Smart-ID kodu, un tālāk jau apstiprināt kādu maksājumu," riskus raksturo SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja Jeļena Novaka. "Krāpnieki mēdz izmantot arī aktualitātes, piemēram, šajā pavasarī mūsu klienti ziņoja par e-pastu, kurā aicināti reģistrēties, lai saņemtu valsts atbalstu 500 vai 200 eiro apmērā, kas paredzēts ģimenēm ar bērniem vai pensionāriem."
Svarīgi – ja e-pasts šķiet aizdomīgs, uz tajā esošajām saitēm nedrīkst klikšķināt! "Ja tomēr kāds uzklikšķina un lapa, kas atveras, izskatās pēc internetbankas pirmās lapas, tad pirms datu ievades jāpārbauda mājaslapas adrese – visdrīzāk tā nebūs pareiza. Turklāt jāatceras, ka Smart-ID PIN1 tiek izmantots, lai pieslēgtos internetbankai, bet PIN2 – lai veiktu kādu apstiprinājumu. Tāpēc, ja cilvēks pats nav sācis maksājumu, nedrīkst ievadīt PIN2," skaidro Novaka.
Savukārt ikvienam, kurš internetā nolēmis iegādāties preces, ir svarīgi pārliecināties par internetveikala īstumu, jo bieži vien krāpnieki izveido viltus veikalus, piedāvājot lielas atlaides pazīstamiem zīmoliem, uzsver Novaka un aicina ņemt vērā, ka "visdrošākie ir tie internetveikali, kuros tiek izmantota 3D Secure sistēma jeb Stingrā klientu autentifikācija, tas nozīmē, ka papildus maksājumu kartes datiem darījums jāapstiprina, pieslēdzoties internetbankai".
Vēl būtiski – veicot maksājumu, jāpārliecinās, ka interneta lapas adrese sākas nevis ar http, bet ar https, jo tas nozīmē, ka dati tiek pārraidīti šifrētā veidā.
Siers par brīvu?
"Ir gadījumi, kad krāpnieki cenšas izvilināt datus, zvanot un izliekoties par bankas darbiniekiem. Šis krāpšanas veids gan ir gājis mazumā, ja salīdzina ar pērnās vasaras sākumu un rudeni, tomēr šiem zvaniem ir tendence būt viļņveidīgiem – pēc augstākas intensitātes zvanu skaits mazinās, lai vēlāk atka• atjaunotos, tāpēc nevajag zaudēt modrību. Jāatceras, ka banka nekad nezvanīs klientam un nelūgs izpaust internetbankas piekļuves datus," uzsver Swedbank pārstāvis Jānis Krops.
Savukārt tieši pēdējā laikā vairāk kļūst gadījumu, kad krāpnieki piedāvā investīciju pakalpojumus, kuros ir neticami lielas peļņas iespējas. "Tad ieteicams pārbaudīt, vai uzņēmumam vispār ir piešķirta licence darbībai Latvijā. To var izdarīt, sazinoties ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) vai meklējot informāciju FKTK mājaslapā," iesaka Krops. Viņš stāsta, ka ir pat ziņas par gadījumiem, kad krāpnieki uzdodas par Eiropas Savienības institūciju darbiniekiem un cenšas sabiedēt klientus, ka viņu kontus ir sākuši izmantot noziedznieki naudas atmazgāšanai, tāpēc nekavējoties jābloķē konts vai jāveic darbības, kas pieprasa internetbankas datu nodošanu. Līdzīgi arī ar kriptovalūtām – krāpnieki cilvēkiem stāsta, ka ir notikušas nelikumīgas darbības, un, it kā lai izvairītos no tiesībsargājošo iestāžu uzmanības vai soda, pieprasa atklāt finanšu datus. Krops arī aicina uzmanīties no gadījumiem, kad krāpnieki maskējas zem viltus darba piedāvājumiem. "Izsludinot šādu viltus vakanci kāda zināma uzņēmuma vārdā, krāpnieki aicina kandidātus reģistrēt savus pieteikumus, izmantojot internetbankas datus."
Savukārt brīdī, kad aktuāla ir kādas preces iegāde internetā, "pirms veikt pasūtījumu, jāpārliecinās, vai par šo internetveikalu nav negatīvu atsauksmju. Iepērkoties apšaubāmā interneta platformā, var nākties mēnešiem ilgi gaidīt preci, tās maiņu vai naudas atdošanu. Vērts kritiski izvērtēt eksotiskās valstīs esošo veikalu piedāvājumus iegādāties dārgu zīmolu preces par ļoti zemām cenām. Bieži vien tieši reklāmas sociālajos tīklos piedāvā apmeklēt nezināmas tirdzniecības platformas, kurās var nopirkt dārgas preces par ļoti izdevīgu cenu, bet, kā zināms, siers par brīvu ir tikai peļu slazdā. Šādi darījumi bieži kalpo par ēsmu, lai izvilinātu maksājumu karšu datus", izklāsta Krops.
Palīdzība viltus grūtdieņiem
Covid-19 krīze ir veicinājusi finanšu krāpniecības gadījumu dubultošanos, ir secinājis bankas Citadele pārstāvis Kaspars Briška un paskaidro: "Krāpnieki atrod arvien jaunus veidus, kā iegūt cilvēku personīgos datus un izmānīt finanšu līdzekļus. Liela daļa no krāpnieku metodēm ir balstīta cilvēku neuzmanībā, gan iepērkoties e-vidē, gan veicot citas darbības internetā. Biežākās kļūdas, ko pieļauj pircēji, ir nepietiekama savu datu uzmanīšana un informācijas nepārbaudīšana."
Eksperts brīdina arī par divām netipiskām krāpniecības metodēm. Vienu no tām var definēt kā "palīdzību grūtībās nonākušajiem". Visbiežāk tie ir aizkustinoši, dramatizēti stāsti par to, ka nepieciešams finansiāls atbalsts, bet palīdzēt gatavā upura nauda un dati nonāk blēžu nagos. Otra metode ir izmantot sociālo tīklu konkursus – krāpnieki zvana vai raksta, informējot par it kā laimētu balvu, bet, lai to saņemtu, nepieciešams apliecināt savu identitāti, nosaucot privātus datus.
Runājot par iepirkšanos internetā, Citadele rekomendē – iepērkoties pie nepazīstamiem pakalpojumu sniedzējiem, visdrošāk ir maksāt ar internetbanku, savu bankas karti, Klix sistēmu vai PayPal sistēmu. "Ja pirkumus tīmeklī veic reti, var deaktivizēt iespēju ar karti maksāt internetā un šo iespēju atkal aktivizēt pirms nākamā pirkuma," iesaka Briška. Viņš vērš uzmanību arī uz to, ka apdomīgi jāizvēlas, kur pašam atrasties, virtuāli veicot finanšu darījumus: "Publiskie WiFi interneta pieslēgumi ne vienmēr ir droši – krāpnieki var tos izmantot, lai "ievāktu" bankas kartes datus vai internetbankas pieejas kodus. Iepērkoties vēlams izmantot mājas privāto internetu vai telefona mobilo internetu." Turklāt jāraugās, lai finanšu darījumu veikšanas laikā turpat aiz stūra neglūnētu pavisam "taustāms" krāpnieks, kurš var piefiksēt finanšu datus vai noklausīties, kad tie tiek nosaukti telefoniski, brīdina Briška.
Modriem jābūt visiem
Riskus, ko rada krāpnieku zvanīšana pa tālruni, bankas Luminor pārstāvis Pāvels Mickevičs it īpaši aicina apzināties senioriem. Tas attiecas arī uz laukos dzīvojošiem cilvēkiem, kuri reizēm domā tā – ja reiz viņi reti iepērkas internetā, tad finanšu krāpnieki viņiem neuzglūnēs. "Krāpnieki telefona sarunās mēdz būt ļoti uzstājīgi un agresīvi, ar psiholoģiskiem paņēmieniem mēģina atrast cilvēka vājās vietas, tāpēc svarīgi šādu sarunu nekavējoties pārtraukt un neiesaistīties diskusijās," rekomendē eksperts.
Savukārt cilvēkiem, kuri regulāri iepērkas internetā, "ieteicams gan datorā, gan viedtālrunī izmantot atjaunotas interneta pārlūkprogrammas, kurām uzstādīts antivīruss. Turklāt norēķiniem tiešsaistē vēlams izmantot atsevišķu maksājumu karti, kurā pieejama summa tikai nepieciešamo pirkumu veikšanai", iesaka Mickevičs un atgādina, ka ikvienam konta īpašniekam regulāri jāpārbauda sava konta atlikums un veiktās transakcijas, lai redzētu, vai krāpnieki nav piekļuvuši kontam un sākuši to tukšot.
Kā atpazīt viltus internetveikalu
• Tiek piedāvātas milzīgas atlaides.
• Vietne pārdod preces, bet nav to oficiālā izplatītāja.
• Veikala adrese ietver vairākus punktus, piemēram, con.su.club.
• Vietne strādā ar kļūdām, piemēram, nevar atvērt citas lapas saites.
• Trūkst kontaktu, vai norādītie kontakti realitātē neeksistē.
• Nav nekādas papildu informācijas par precēm, trūkst reālu klientu atsauksmju par veikalu citos avotos vai sociālajos tīklos.
• Nav atrunāti piegādes un naudas atmaksas nosacījumi.
• Saiti uz internetveikalu negaidīti atsūta kāds draugs vai paziņa ar tekstu, kas nav raksturīgs ikdienas sarakstei.
Drošība, iepērkoties veikalos klātienē
• Ja iespējams, jālieto bezskaidras naudas norēķini, kas ir drošāk no epidemioloģiskā viedokļa, turklāt arī interneta laikmetā zagļi var mēģināt nozagt maku ar banknotēm un monētām.
• Jāuzmanās, lai neviens neredz PIN kodu.
• Pēc iepirkšanās jāpārbauda kartes konts internetbankā vai mobilajā bankā, salīdzinot konta atlikumu, veiktos darījumus un rezervētās summas.
• Nedrīkst glabāt PIN kodu redzamā vietā, piemēram, uzrakstītu uz lapiņas, kas pielīmēta pie maka.
• Papildu drošībai var pieslēgt īsziņu paziņojumus par kartes konta atlikuma maiņu vai bankas mobilajā lietotnē aktivizēt paziņojumu saņemšanu.
Atceries!
Nevienam tirgotājam nav tiesību prasīt, lai dodat viņam rokās savu norēķinu karti. Tirgotājam ir pienākums nodrošināt, lai klientam būtu iespēja pašam aiziet līdz terminālim vai arī līdz tam aizsniegties.
Bīstamie tālruņa zvani
• Uzmanieties no krāpniekiem, kuri zvana nejauši izvēlētiem Latvijas iedzīvotājiem, uzdodoties par Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) darbiniekiem, un liek, piemēram, nosaukt personas datus vai atvērt nosauktas tīmekļvietņu adreses internetā.
• Esiet modri, kritiski izvērtējiet aizdomīgu zvanītāju sniegto informāciju un nekādā gadījumā nesadarbojieties.
• FKTK darbinieki nekad nezvana nejauši izvēlētiem iedzīvotājiem un nekad nelūdz nosaukt karšu un internetbankas informāciju.
• FKTK saziņas pamatvaloda ir latviešu valoda, nevis krievu, angļu vai kāda cita svešvaloda.
• FKTK lietotie tālruņa numuri sākas ar Latvijas kodu +371. (Krāpnieki mēdz zvanīt no ārvalstu numuriem, lai gan var izmantot arī Latvijas numurus.)
• Blēži var izmantot ne tikai FKTK bet arī kādas bankas vai oficiālas institūcijas vārdu.