Ir cilvēki, kuri visu ziemu var staigāt bez cepures, šalles un cimdiem, un viņi nesaaukstēsies. Bet citiem pietiek mazliet pabūt caurvējā vai no siltas telpas nedaudz sasvīdušam iziet ārā, kā iesnas, klepus un jutīgums/sāpes ausīs būs klāt. "Lai sevi pasargātu no augšējo elpceļu saslimšanas, no aukstuma ir jāsargā sevi pašam," iesaka Urtāns. Laukā ejot, nevajadzētu būt ne pārāk auksti un ne pārāk karsti, jo arī sasvīšana un pēc tam strauja atdzišana var veicināt saaukstēšanos.
Kā tad būtu pareizāk rīkoties, dodoties mājup pēc fiziskām aktivitātēm fitnesa zālē vai baseinā? "Aktīviem cilvēkiem, kuri daudz kustas un nevar staigāt apkārt satuntulējušies, iesaku izvēlēties funkcionālo apģērbu, tā saucamās – outdoor drēbes. Ir pieejami arī šāda veida cimdi, cepures un šalles. Šis apģērbs ir labs, jo ir elpojošs – tas saglabā siltumu, bet kustību laikā ātrāk izvada mitrumu. Ja izvēlas cita veida rudens/ziemas siltos aksesuārus, tad iesaku pasargāties no sasvīšanas, kā tas var gadīties, ja ar āra drēbēm nepieciešams ieiet siltās telpās, piemēram, veikalā, sabiedriskajā transportā vai citviet. Ieejot siltumā, vajadzētu novilkt cimdus un cepuri, un atraisīt šalli. Galvenais – vadīties pēc iekšējām sajūtām. Ja paliek silti, jāskatās, kuru apģērba gabalu novilkt," iesaka otolaringologs Rihards Urtāns.
Saaukstēšanās slimībām ir pašlimitējošs raksturs
Tas nozīmē – organisms pats cīnās ar vīrusiem, un aptuveni nedēļas laikā saaukstēšanās simptomiem būtu būtiski jāsamazinās vai jāizzūd. Standarta saaukstēšanās – augšējo elpceļu vīrusa saslimšanas pazīmes ir iesnas, kakla sāpes, klepus, jutīgas/aizliktas ausis, kā arī uz brīdi var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra. Šāds stāvoklis kā pats sākas, tā arī pats var beigties neatkarīgi no tā, vai cilvēks lieto kādu ārstniecības līdzekli, vai ne. "Saaukstēšanās gadījumos pamatā tiek lietoti medikamenti, kas mazina simptomus jeb nepatīkamās sajūtas, kamēr organisms tiek ar vīrusu galā, tādēļ iesaku neciest un izvēlēties gan pretsāpju, pretiekaisuma, temperatūru samazinošus līdzekļus, deguna aizlikumu mazinošus līdzekļus, gan līdzekļus, kas mazina sausu klepu vai šķidrina krēpas, kā arī tādus, kas mazina spiedošu sajūtu galvā," ieteic Mēness aptiekas pieaicinātais speciālists.
Pie ārsta vajadzētu doties, kad nedēļas laikā saaukstēšanās simptomi nav mazinājušies vai kļuvuši vēl izteiktāki, un pie sākotnējiem saaukstēšanās simptomiem nākusi klāt ilgstoši augsta temperatūra, sāpes krūtīs, sejas apvidū, ausīs, elpas trūkums un smags klepus. Visticamāk var būt sākusies kāda no saaukstēšanās komplikācijām – plaušu karsonis (jeb pneimonija), vidusauss iekaisums, bakteriāls deguna dobumu iekaisums. Ja parādās ausu sāpes, vispārējs vājums, elpas trūkums un augsta temperatūra, kura nepāriet, jāmeklē ārsta palīdzība.
Ar antibiotikām nesteigties!
"Pēc jaunākajām pasaules otolaringologu vadlīnijām tikai 2% iesnu gadījumu cilvēkam tiešām rekomendējama antibiotiku lietošana. Pārējos gadījumos tās pāriet pašas vai tiek izmantoti citi medikamenti. Ir divu veidu medikamenti, kurus izmanto saaukstēšanās gadījumos – vieni, kas mazina saaukstēšanās simptomus, otri – kas ārstē saaukstēšanās komplikācijas, ja tādas ir radušās. Sākt vajadzētu ar pirmajiem – tiem, kuriem ir simptomu mazinošs efekts. Sevišķi bērniem. Bet nevajadzētu ciest un novilcināt medikamentu lietošanu ne bērniem, ne pieaugušajiem – tādēļ jau ir domāti šie medikamenti, kas mazina simptomus," skaidro Urtāns. Viņš novērojis, ka cilvēki diemžēl grēko ar pāragru antibiotiku lietošanu, kā rezultātā veidojas gan gremošanas sistēmas disbakterioze, gan tiek veicināta mikrobu rezistence jeb nejutība pret antibiotikām. Tas ir bīstami, jo nākotnē tad, kad, iespējams, būs gadījies saslimt ar ko smagāku un antibiotikas tiešām būs nepieciešamas, tās var neiedarboties.
Par iesnām tautā klīst joks, ka iesnas pāriet pašas septiņu dienu laikā, savukārt lietojot medikamentus – nedēļas laikā. Tā tiešām ir taisnība – apstiprina Mēness aptiekas eksperts. Kādam iesnas pāries sešu dienu laikā, kādam – astoņu, bērniem var būt vajadzīgas pat 10 dienas. Bet, kādēļ ar aizliktu degunu visu šo laiku mocīties, ja pašsajūtu uzlabot var simptomu mazinoši medikamenti? Protams, katrs saaukstēšanās gadījums ir individuāls, bet parastu iesnu dēļ antibiotikas dzert gan noteikti nevajadzētu.
Augšējo elpceļu slimības dažādās vecumu grupās
Ko vajadzētu ievērot, ja saaukstēšanās slimības piemetas dažādos dzīves posmos – maziem bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem vai pensijas vecumā? Patiesībā augšējo elpceļu slimības ir vienlīdz nepatīkamas un diskomfortu nesošas visos vecumos. Tiem cilvēkiem, kuriem ir hroniskas slimības vai kādas nopietnas saslimšanas, imunitāte nav tik sprigana, tādēļ var pietikt pat ar vienu reizi, kad mazliet bijis vēsi, kā iesnas un klepus ir klāt. Saaukstēšanās slimību ārstēšanas gaita neatkarīgi no vecuma ir vienāda – sākt ar medikamentiem, kuri novērš simptomus. Bet, ja ir aizdomas, ka saaukstēšanās notiek ar komplikācijām, jāmeklē ārsta palīdzība.
"Ja ar iesnām, klepu un nelielu temperatūru ir saslimis bērns, vecākiem īpaši jāvēro bērna atveseļošanās gaita. Ja kādā brīdī bērns paliek vārgs, viņam pavisam zūd apetīte, bet galvenais – viņš pārstāj dzert un ķermeņa temperatūra ir grūti samazināma, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Tā kā bērniem ir straujākas dehidratācijas jeb atūdeņošanās tendence, iespējams, tā ir zīme, ka nepieciešama ārstēšanās stacionārā," papildus skaidro Urtāns.
Jo stiprāka imunitāte, jo lielāka aizsardzība
Šī sakarība ir patiesa ikvienā vecuma grupā. Proti, cilvēki ar labāku imunitāti saaukstēsies retāk. "Cilvēka imunitāte ir sarežģīta un kompleksa sistēma. Tās stiprināšana nav tik vienkārša un pašsaprotama, kā kādam varētu likties. Kādu brīnumlīdzekļu – uztura bagātinātāju lietošana kādam var šķist viegls ceļš imūnās sistēmas darbības uzlabošanai, bet tikai tas efektīvs nebūs. Tas, ko var darīt ikviens – ikdienā uzņemt veselīgu uzturu, ievērot veselīgu miega režīmu, būt sportisks, katru dienu vismaz divas stundas būt svaigā gaisā un adekvāti norūdīties," iesaka Urtāns. Viņš atgādina, ka imunitāte iet roku rokā ar to, kāds ir cilvēka psihoemocionālais stāvoklis. Jo sliktāk cilvēks jūtas, jo lielāka iespēja, ka viņš biežāk un ilgāk slimos. Tādēļ, domājot par imunitātes stiprināšanu, pirmkārt ir jādomā par iekšējo līdzsvaru un laimes sajūtu. Šī brīža situācija ir pietiekami sarežģīta, un katram ir jādomā par savu ikdienu, kurā ir vieta gan pastaigām, gan pārdomām, kā arī iespējai sagatavot veselīgu maltīti.
Ingvera tēju ar medu un citronu?
Pēdējos gados esam ļoti iecienījuši pie pirmajām saaukstēšanās pazīmēm iedzert stipru ingvera tēju ar medu un citronu, domājot, ka tā palīdz apstādināt saaukstēšanās progresēšanu. "Šeit drīzāk nostrādā placebo jeb pašsuģestijas efekts. Ja cilvēks tic, ka tēja palīdz, tad tā arī ir. Dažreiz placebo efekts nemaz nav zemē metams. Ja runājam par šāda veida līdzekļiem, tad jāatgādina, ka līdz brīdim, kad 19. gadsimta pirmajā pusē izgudroja kodeīnu – līdzekli, kas nomāc sausa klepus refleksu – visas pretklepus metodes pat no Senās Ēģiptes laikiem, balstījās uz placebo efektu. Ingvera tējās nav nekā slikta. Ja konkrētajā brīdī, kad to dzer, cilvēka pašsajūta uzlabojas, tas ir labi un vajadzīgi – to farmakoloģijā sauc par īslaicīgo klīnisko efektu," norāda otolaringologs Urtāns.
Arī Covid-19
Jātur prātā, ka minētie saaukstēšanās simptomi var būt saistīti arī ar Covid-19, kura gadījumā saslimšanas pazīmes cilvēkiem izpaužas dažādi, taču pie biežāk sastopamiem simptomiem pieskaita paaugstinātu temperatūru (drudzi), iekaisušu rīkli, sāpes kaklā, sausu klepu, stipras galvassāpes, nogurumu, kā arī var būt elpas trūkums (iespējama spiedoša sajūta uz krūtīm); sāpes muskuļos; caureja, slikta dūša un iesnas (https://covid19.gov.lv/covid-19/par-covid-19/simptomi).