Šādu pozīciju abi bijušie LTV valdes locekļi šodien pauda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts jautājums par Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu par neuzticības izteikšanu viņiem.
Izsludināt konkursu uz divām vakantajām sabiedriskā medija valdes locekļu vietām NEPLP plāno rīt, 10.janvārī.
Savu lēmumu par LTV valdes locekļu atstādināšanu NEPLP skaidroja, norādot, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.
2016.gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu - "Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide" divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā. Saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017.gada beigām, bet LTV apguva tikai nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada martam, kas nenotika. 2018.gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta pirmā kārta ekspluatācijā līdz 17.decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā tika konstatēts būtisks sadārdzinājums - nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.
Tāpat 2018.gada maijā, pastāvot riskam, ka Ziņu dienesta režijas komplekss jebkurā brīdī var pārstāt darboties, valdība augustā atbalstīja 414 137 eiro piešķīrumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. LTV apņēmās projektu īstenot līdz gada beigām. NEPLP konstatēja, ka iepirkums, kas saistīts ar instalāciju iegādi un uzstādīšanu, ir izsludināts vien 14.novembrī. Līdz ar to, paziņojot iepirkuma rezultātus 13.decembrī, plānotos darbus nav iespējams pabeigt laikā. Ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem netiek apgūti līdz gada beigām, tie jāatmaksā atpakaļ valsts budžetā. Padome uzskata, ka šāda projekta plānošanas prakse neatbilst labas pārvaldības principiem Latvijas sabiedrības interesēs, kā arī apdraud sabiedriskā pasūtījuma realizāciju.
Līdzšinējais LTV valdes priekšsēdētājs Belte nesaskata iemeslus viņa atstādināšanai no amata. Belte uzsvēra, ka, viņaprāt, notikušā apstākļi būtu jāvērtē īpašā, neatkarīgā komisijā, kurā varētu tikt pārstāvēta Valsts kontrole un Pārresoru koordinācijas centrs.
Redziet!
Žēl, bet KRIETNI!