Lūgts skaidrot, kā tas varēja būt, ka Rēzeknes novada vadība netika informēta par incidentu, lai arī tieši tur nogāzās drons, Tūtins sacīja: "Mēs mācāmies."
Pulkvedis klāstīja, ka NBS regulārās mācībās trenējot sadarbību ar pašvaldībām. Savukārt no masu medijiem, īpaši jau sabiedriskajiem, tiekot sagaidīts darbs ar sabiedrību - "kam ziņot un ko ziņot".
Jautāts par pašu NBS gūtajām mācībām par komunikāciju incidenta laikā, Tūtins tieši neatbildēja, beigu galā pašam uzdodot jautājumu visai sabiedrībai, cik daudzi šajos nestabilajos laikos ir iesaistījušies un, piemēram, lejuplādējuši 112 lietoti.
Tūtins arī uzsvēra, ka NBS nevar atklāt visu informāciju par militāristu reaģēšanu uz incidentiem, jo tā būtu "munīcijas pienešana pretiniekam".
Kā ziņots, 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas "Shahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījies daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
Pēc notikušā Aizsardzības ministrija sākusi konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem. Tāpat tiek iniciētas plašākas konsultācijas, lai kopā ar NATO sabiedrotajiem meklētu kolektīvus risinājumus. Aizsardzības resorā arī sāktas izvērtēšana par atbildīgo personu rīcību incidenta laikā.