Ministrs atgādināja, ka pavasarī uz vairākiem mēnešiem Latvijas drošības stiprināšanai jau ieradās Slovākijas bruņoto spēku mehanizētā kājnieku rota. Tā tika izvietota, īstenojot NATO samitā Varšavā pieņemto lēmumu par Višegradas valstu bruņoto spēku iesaisti Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. Pašlaik Slovākijas rota Latviju ir pametusi.
NATO aizsardzības ministru sanāksme vēl turpinās. Sanāksmē aizsardzības ministri diskutē par 2016. gada Varšavas samitā pieņemto lēmumu īstenošanu, NATO paplašinātās klātbūtnes nozīmi Baltijas valstīs un Polijā, transatlantisko attiecību stiprināšanu, sabiedroto aizsardzības finansējuma palielināšanu, alianses iesaisti terorisma apkarošanā, kā arī ES un NATO sadarbību.
Tāpat aizsardzības ministri pārrunā starptautisko operāciju aktualitātes, īpaši pievēršoties NATO vadītajai apmācības operācijai Resolute Support Afganistānā, kurā piedalās arī Latvijas karavīri.
Kā norādīja ministrs, viens no darba kārtības jautājumiem bija arī par sauszemes vadāmās munīcijas kopīgām iegādēm.
Jau ziņots, ka 19.jūnijā Ādažu bāzē norisinājās svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija, kas noslēdza NATO daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā.
Kanādas bruņotie spēki uz Latviju nosūtījuši 450 Sauszemes spēku karavīrus no mehanizētā kājnieku bataljona un bruņumašīnas, izlūkvadu un atbalsta elementus.
Albānija uz Latviju nosūtījusi 18 kaujas jeb nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas inženierus. Itālija uz Latviju nosūtījusi mehanizēto kājnieku rotu ar bruņumašīnām 160 karavīru sastāvā. Polija uz Latviju nosūtījusi vienu tanku rotu ar atbalsta elementiem 160 karavīru sastāvā.
Savukārt Slovēnija nosūtījusi 50 karavīrus no Aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem vada ar atbalsta elementiem.
Spānija uz Latviju nogādājusi 300 karavīrus no mehanizētās kājnieku rotas, bruņumašīnas, tankus, kaujas inženierus un atbalsta elementus.