Eiropas ekonomika ir zaudējusi savu dinamiku pēc spēcīgas atgūšanās pēc pandēmijas 2021. un 2022. gadā. Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2022. gada ceturtajā ceturksnī saruka minimāli un šāgada pirmajos trīs ceturkšņos tikpat kā nepieauga. Augstā dzīves dārdzība ir prasījusi lielāku cenu, nekā iepriekš prognozēts, bet globālā tirdzniecība sniegusi tikai nelielu atbalstu. Tikmēr monetārā politika, reaģējot uz augsto inflāciju, turpina ietekmēt ekonomiku.
Eiropas Komisijas rudens prognoze liecina, ka IKP pieaugums šogad būs vien 0,6% gan Eiropas Savienībā (ES), gan eirozonā. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk, nekā vasarā prognozēts, un vēl lielāks samazinājums salīdzinājumā ar pavasara prognozi par 0,4 procentpunktiem. Sagaidāms, ka, pieaugot algām un patēriņam, izaugsme nedaudz paātrināsies, ko atbalstīs arī investīcijas, un palielināsies ārējais pieprasījums.
Eirozonā IKP pieaugums tiek prognozēts nedaudz mazāks nekā ES kopumā un nākamgad būs 1,2%, bet 2025. gadā – 1,6%. Tiek lēsts, ka inflācija oktobrī eirozonā bija
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 23. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!