Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki, taču kāps arī izdevumi - tie paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādījusi, ka nākamā gada budžets "būs solījumu pildīšanas budžets - tā prioritātes ir reformas veselības un izglītības jomās, kā arī sabiedrības drošība un demogrāfijas jautājumi". Ministre uzsvēra, ka lielu daļu no šīm jomām nepieciešamajiem līdzekļiem izdevies atrast, pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs un ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādījusi, ka nākamā gada budžets "būs solījumu pildīšanas budžets - tā prioritātes ir reformas veselības un izglītības jomās, kā arī sabiedrības drošība un demogrāfijas jautājumi". Ministre uzsvēra, ka lielu daļu no šīm jomām nepieciešamajiem līdzekļiem izdevies atrast, pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs un ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai.
Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā tika rasti papildu 60 miljoni eiro, ko novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. Finanšu ministrija norāda, ka budžeta izdevumu pārskatīšana turpmāk būs regulāra prakse.
Nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai tiks palielināts par 64 miljoniem eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no IKP, līdz ar to 2017. gadā piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirot papildu finansējumu jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu īstenošanai.
Veselības aprūpes reformu īstenošana nodrošinās pieejamības palielinājumu onkoloģijā, unikālo pacientu skaita pieaugumu kompensējamiem un centralizētajiem medikamentiem, pieejamības pieaugumu izmeklējumiem, rehabilitācijai un fizikālās medicīnas pakalpojumiem. Jāatzīmē, ka nākamā gada finansējums veselības nozarei par vairāk nekā 30 miljoniem pārsniegs 2008. gada jeb pirmskrīzes līmeni.
Valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot 1,7% no IKP. Tāpat vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts finansējums, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2018. un 2019. gadā 2% apmērā no IKP.
Savukārt izglītības nozares nākamā gada finansējums būs par 11 miljoniem eiro lielāks nekā 2016. gada budžetā paredzētais. Jāatzīmē, ka ir nodrošināts nepieciešamais finansējums pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai 47,2 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 15,7 miljoni eiro Izglītības un zinātnes ministrijai ir jānodrošina no izdevumu pārskatīšanas rezultātā rastajiem līdzekļiem.
Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad. Bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks.
Demogrāfijas pasākumiem nākamā gada budžetā paredzēti papildu 19 miljoni eiro, tajā skaitā ģimenes pabalsts par ceturto un katru nākamo bērnu nākamgad būs 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Papildu atbalsts tiks sniegts arī bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem, kā arī paredzēti atvieglojumi braukšanas maksai starppilsētu sabiedriskajā transportā daudzbērnu ģimenēm – šim mērķim novirzīti 1,7 miljoni eiro no 2017.gada 1.jūlija.
Jāatzīmē, ka no nākamā gada paredzēts palielināt arī minimālo algu līdz 380 eiro esošo 370 eiro vietā.
Ieņēmumu daļā paredzēts iekasēt 6344 miljonus eiro nodokļos, bet nenodokļu ieņēmumi plānoti 513,9 miljonu eiro apmērā, ārvalstu finanšu palīdzība 1113,8 miljonu eiro apmērā un pārējie ieņēmumi 94,2 miljonu eiro apmērā.
Paredzēts, ka lielu daļu no šiem ieņēmumiem izdosies gūt, īstenojot ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus. Prognozēts, ka papildu tiem pasākumiem, kas bija plānoti aizvadītā un šī gada budžetos, 2017. gadā tie budžetam dos papildu 16 miljonus eiro. Kā būtiskākie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai jāmin būvniecības nozarē paredzētā ģenerāluzņēmēja atbildība, lai par visiem tā būvobjektā nodarbinātajiem tiek samaksāta vismaz minimālā VSAOI par nostrādāto laiku. Tiks ierobežoti arī skaidras naudas darījumi starp privātpersonām, kā arī veicināta informācijas pieejamība Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem.
Būtisks ēnu ekonomikas mazināšanas pasākums ir arī taksometru nozares sakārtošana, kur paredzēts noteikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) mēnesī par katru uzņēmuma taksometru 130 eiro apmērā, kas palīdzēs nodrošināt taksometru vadītāju sociālo aizsardzību.
Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā 1%, bet 2019. gadā 0,7% no IKP. Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.
Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme būs 3,4% gadā. Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%.
Likumprojektus par nākamā gada budžetu, tajā skaitā 57 likumprojektu pavadošo paketi, un vidēja termiņa budžeta ietvaru plānots iesniegt Saeimā piektdien, 14. oktobrī.