Otersons skaidroja, ka šā gada, tostarp vasarā veiktie, budžeta konsolidācijas pasākumi, pēc centrālās bankas speciālistu aprēķiniem, var mazināt 2012.gada konsolidācijas nepieciešamību.
"Turklāt skaidrs, jo ātrāk konsolidācijas lēmumi tiks pieņemti un jo ātrāk būs skaidrs, ka tajos nav ierakstīta nodokļu celšana, jo tas sekmēs uzņēmējdarbību, ekonomikas attīstību un lielākus budžeta ienākumus. Tātad konsolidācijas apjoms lielā mērā ir pašu lēmēju rokās," uzsvēra Otersons.
Tomēr Latvijas Bankas vērtējumā ir iespējams ātrs, nodokļu kāpumu izslēdzošs konsolidācijas lēmumu pieņemšanas scenārijs, kas nozīmētu mazāku konsolidācijas apjomu.
Savukārt Finanšu ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja Baiba Melnace aģentūrai LETA uzsvēra, ka pašlaik prognozētais un ar aizdevējiem saskaņotais budžeta konsolidācijas apjoms 2012.gadam ir 150 līdz 180 miljonu latu robežās, un tas var tikt koriģēts atkarībā no ekonomiskās situācijas attīstības un valsts budžeta izpildes tendencēm.
Tam pamatā tiks ņemti vērā 2011.gada pirmā pusgada ekonomikas izaugsmes rādītāji un budžeta izpildes rezultāti, kas būs zināmi augusta pirmajā pusē.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība aizdevējiem solījusi turpināt izdevumu samazināšanu un ieskicējusi iespējamos taupības pasākumus, liecina publiskotā Latvijas valdības Nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).
Lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu, valdība pašlaik izstrādā priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformēšanai un vispārējas ēnu ekonomikas apkarošanas stratēģijas ieviešanai. Tāpat valdība šobrīd strādā pie tā, lai pašvaldību budžetā ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu novirzītu valsts budžetā, teikts dokumentā.
Izdevumu daļā valdība apsver iespēju samazināt sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma fondu, kā arī samazināt valsts subsīdijas, tostarp subsīdijas starptautiskajai lidostai "Rīga".
Lai identificētu papildu fiskālās konsolidācijas iespējas, valdība plāno līdz augusta vidum sagatavot fiskālo konsolidācijas pasākumu sarakstu, kas galvenokārt būs vērsts uz izdevumu samazināšanu. Sagaidāms, ka minētajā sarakstā tiks ietverti elementi no 2011.gadā apskatītajām konsolidācijas iespējām - SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas ieteikumi, kas netika iekļauti 2011.gada budžetā.
Konsolidācijas pasākumu sarakstā būtu nepieciešams ietvert pasākumus sociālo pabalstu sistēmas racionalizēšanai un pensiju sistēmas ilgtspējas uzlabošanai, kas kopumā atbilstu sociālās drošības sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai, Latvija uzsver dokumentā.
Tāpat aizdevējiem apsolīts līdz 2014.gadam turpināt pašlaik noteiktos sociālo pabalstu ierobežojumus iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem (ierobežojumi zaudē spēku 2012.gada beigās). Līdz septembra beigām plānots iesniegt Saeimā 2012.gada budžeta likumu, paredzot tā pārliecinošu atbilstību Māstrihtas deficīta kritērijam.
Valdība dokumentā aizdevējiem uzsver, ka 2012.gada budžetā paredzēts samazināt deficītu zem 3% no IKP (saskaņā ar ESA 95 prasībām) atbilstoši programmā noteiktajam mērķim. Mērķtiecīga vēlme sasniegt deficītu 2,5% no IKP demonstrēs valsts apņemšanos ievērot fiskālo disciplīnu, parādīt vadības ilgtspēju, kā arī nodrošināt ilgtspējīgi pamatotu Māstrihtas kritēriju sasniegšanu.
Ja šogad izdosies nodrošināt budžeta deficītu 4,5% apmērā no IKP, tad pašreizējās aplēses liecina, ka būs nepieciešami papildu neto pasākumi 150 līdz 180 miljonu latu apmērā (1,1% līdz 1,3% no IKP) fiskālās konsolidācijas nodrošināšanai.