Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte par darbu janvārī ir saņēmusi 1552 latus, bet viņas vietnieks Ivars Mēkons - 1518 latus. Savukārt premjera alga janvārī bija 1309 lati. Arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis saņēmis lielāku atalgojumu nekā premjers - 1420 latus. Tādu pašu algu, kādu janvārī saņēma premjers, saņēmusi arī Valsts kancelejas Tehniskā nodrošinājuma departamenta vadītāja.
Savukārt citiem ministriem atalgojums bijis mazāks par valdības vadītāja algu. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) saņēmis 1213 latus, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende saņēmusi 1180 latus, iekšlietu ministra Riharda Kozlovska alga janvārī bija 1071 lats, tikpat liels atalgojums bija ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, bet aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) saņēmis 950 latus.
Viena no lielākajām algām starp ministriem janvārī bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam (RP) - viņš saņēmis 1247 latus, taču šāds algas apmērs ir saistīts ar ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tikmēr labklājības ministre Ilze Viņķele (V) saņēmusi 1230 latus, bet finanšu ministrs Andris Vilks (V) par janvārī padarīto saņēmis 1169 latus. Zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai janvārī alga bija 1127 latu apmērā, bet veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V) - 1180 lati. Zem 1000 latu algu no ministriem saņēmis arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs - viņa alga bija 994 latu apmērā.
Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane par janvāri saņēmusi 1287 latus lielu atalgojumu.
Valsts kancelejā janvārī vairākiem darbiniekiem alga bijusi virs 1000 latiem - tāda bijusi departamentu vadītājiem, viņu vietniekiem, juriskonsultiem. Tomēr lielai daļai darbinieku Valsts kancelejā alga bija robežās no 324 līdz 800 latiem, atsevišķiem darbiniekiem pārsniedzot 800 latu robežu. Vismazākais atalgojums Valsts kancelejā ir vecākajiem referentiem.