"Valsts kompensācijas šādās situācijās lauksaimniekiem nav paredzētas, jo krusas risks ir apdrošināms. Tāpat arī lauksaimniekiem ir iespējas veidot finanšu uzkrājumus, kam nepiemēro nodokli, šādu dabas stihiju seku novēršanai," uzsvēra ministrijā.
Vienlaikus ministrijā atzīmēja, ka ZM finansiāli atbalsta lauksaimniekus no Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam, līdz 70% apmērā kompensējot izdevumus par apdrošināšanas polises iegādi, lai motivētu lauksaimniekus izmantot apdrošināšanu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto zaudējumu kompensēšanai.
Tāpat ministrijā pastāstīja, ka vadošie sējumu apdrošinātāji ir informējuši ZM, ka lauksaimnieki vēl apseko skartās teritorijas. Līdz ar to precīzāka informācija par nodarītajiem postījumiem, kas attiecināmi uz ZM kompetenci, ministrijas rīcībā būs tuvāko dienu laikā, kas provizoriski ir nākamās nedēļas sākums.
Arī aģentūras LETA aptaujātie lauksaimnieki iepriekš atzina, ka spēcīgā krusa, kas skāra Latviju otrdien, 11.jūnijā, dažviet pilnībā nopostījusi graudaugu sējumus, taču šāda mēroga postījumu nav daudz.
Tāpat vēstīts, ka daudzviet Kurzemē otrdien, 11.jūnijā, krita lieli krusas graudi, kuru diametrs vietām sasniedza pat piecus centimetrus, savukārt vējš vislielākos postījumus radīja Tukumā un tā apkaimē, kur, iespējams, pāri brāzās virpuļviesulis. Izplosījies Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, otrdienas,11.jūnija vakarā un naktī uz trešdienu pērkona negaiss šķērsoja lielu daļu Vidzemes.