Kā vēstīts, jaunajā modelī iekļauts piedāvājums septiņu gadu laikā ikgadēji celt ārstu atalgojumus par 11,5% un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personāla par 5%. Kā norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), ja izdosies vienoties ar nozari un no valdības puses saņemt garantiju par lēzenāka atalgojuma palielinājumu, tad opcija mediķu atalgojumus ikgadēji celt septiņu gadu laikā pastāvētu kā alternatīva pašreizējam ārstniecības personu atalgojuma palielinājuma plānam, kas ir atrunāts likumā.
"Šī te jaunā sistēma ir pirmkārt un galvenokārt radīta, lai aizsegtu to, ka likums netiek pildīts un netiks pildīts," izteicās arodbiedrības vadītājs.
Lai gan plašāku novērtējumu arodbiedrības valde dos augusta otrajā pusē, jau patlaban organizācijas biedru reakcijā, pēc Kera paustā, vērojama neapmierinātība. Šādas reakcijas pamatā, pēc Kera sacītā, ir Viņķeles paustais, pēc kā noprotams, ka "ārsti un māsas ir slinkojuši, jo nav iespējams saskatīt, par ko maksāts".
Vienlaikus, arodbiedrības vadītājs norādījis, ka jaunā atalgojuma modeļa kontekstā figurējis izteikums, ka pēc tā ieviešanas "maksās par darbu un nevis par atnākšanu uz darbu". "Tas ir dziļi aizvainojoši nozarei, pateikt, ka viņi principā ir dienaszagļi, pateikt, ka būs jāraksta "dienasgrāmata". Kolēģi ir norādījuši, ka nesaprot un ir aizvainoti par šādu retoriku," skaidroja Keris.
Tāpat, arodbiedrības priekšsēdētāja ieskatā, neizpratni raisa jaunā modeļa nospraustais mērķis pēc septiņiem gadiem sasniegt ārstu atalgojuma attiecību 2,74 apmērā pret tautsaimniecības algu. Keris atzīmēja, ka to paredz jau pašreizējā sistēma, kura sākotnēji, ar dažādu rīkojumu un grozījumu palīdzību, tapusi 2004. un 2005.gadā.
Jau toreiz esot nosprausts mērķis celt mediķu atalgojumu, lai tas sasniegtu divas tautsaimniecības algas. Tomēr, pēc Kera paustā, 2014.gadā šis plāns tika koriģēts, nosakot, ka jāvirzās uz tādu ārsta atalgojumu, kas būtu līdzvērtīgs 2,5 tautsaimniecības algām.
Atbilstoši šim plānam, 2019.gadā minētais koeficients jau esot sasniedzis 2,2 tautsaimniecības algas un, turpinot šādu virzību, pēc Kera aplēsēm, jau turpmāko gadu laikā varētu sasniegt nosprausto mērķi.
Vaicāts par pamatalgas proporciju, kas, saskaņā ar jauno atalgojuma modeli, veidotu 70%, kamēr atlikušos 30% veidotu mainīgā daļa, Keris norādīja, ka šāda proporcija arī jau tika definēta iepriekš - 2006.gadā.
Jau ziņots, ka VM piedāvā lēzeni celt ārstu atalgojumu, ikgadēji to palielinot par 11,5%, līdz 2027.gadā tas sasniegs 3833 eiro tagadējo 2003 eiro vietā, trešdien iepazīstinot ar jauno mediķu atalgojuma modeli, pavēstīja VM valsts sekretāres vietnieks Āris Kasparāns.
Vienlaikus plānots ik gadu par 5% celt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu atalgojumu, līdz 2027.gadā tas sasniegs 1096 eiro līdzšinējo 766 eiro vietā.
Šāda plāna realizācijai, pēc ministrijas aplēsēm, būtu nepieciešams ikgadējs papildu finansējums 70 līdz 75 miljonu eiro apmērā.
Atbilstoši VM plānam, jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešana sāktos 2021.gada 1.janvārī, un tā ilgtu divus gadus - līdz 2023.gada 1.janvārim. Šajā laikā plānots pakāpeniski ieviest pilna laika ekvivalentu ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kā arī, sākot ar 2021.gada 31.decembri, veikt tarifu pārrēķinu. Savukārt no 2022.gada 1.janvāra notiktu atalgojuma mainīgās daļas noteikšana, vadlīniju izstrāde un individuālā atalgojuma jeb pamatalgas kritēriju ieviešana.
Kā vēstīts, mediķu atalgojuma modeļa izstrādē piedalījās Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, slimnīcu vadītāji, ekonomisti, galvenās māsas no slimnīcām, valsts kancelejas pārstāvji, ministrijas pārstāvji un universitāšu pārstāvji.
LVSADA nolēma neatbalstīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ierosinājumu veidot jaunu medicīnas darbinieku atalgojuma modeli, viņuprāt, reformas ir bezmērķīgas. LVSADA arī nesaskata nepieciešamību radikāli mainīt pašreizējo atalgojuma modeli.